Par jaunākajiem grozījumiem Satversmē

Jānis Pleps, LU Juridiskās fakultātes students, – “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums.

Sākums “JV” Nr.23, 17.06.2003.

Tā kā Latvijas dalība ES ir izšķirama tautas nobalsošanā, tad Saeimas pieņemtie grozījumi Satversmē ir paredzējuši jauna tautas nobalsošanas veida – par dalību ES – ieviešanu. Atbilstoši Satversmes grozījumu projekta izstrādātāju iecerei “dalība” ietver gan pievienošanos Savienībai, gan arī izstāšanos no tās. Pie tam 68. panta jaunās redakcijas 5. daļa paver iespēju rīkot tautas nobalsošanu par būtiskām izmaiņām dalības nosacījumos ES. Līdz ar to varētu izvirzīt tēzi par triju atšķirīgu tautas nobalsošanas formu ietveršanu Satversmē. Attiecīgās tautas nobalsošanas par dalību ES teorijā ir piedāvāts dēvēt par plebiscītiem36, kam varētu pilnībā piekrist. Tas sazarotajā tautas nobalsošanu sistēmā Satversmē palīdzēs jaunievedamās nobalsošanas nošķirt no referendumiem, ar kuru palīdzību tauta pieņem vai atceļ likumus vai apstiprina pārgrozījumus Satversmē (72., 77., 78.p.). Plebiscīts ir visas valsts varas institūcijas juridiski saistoša tautas lēmuma, kas netiek ietverts normatīva akta formā, pieņemšana valstiski svarīgā jautājumā. Līdz šim plebiscīta forma bija tikai balsojumam par Saeimas atlaišanu (48.p.).

Tautas nobalsošana par pievienošanos ES ir juridisks institūts viena konkrēta politiskā mērķa īstenošanai, kas pēc savas izpildes vairs nebūs piemērojams. Juridiski vērtējot, tautas nobalsošana par pievienošanos ES ir obligāts priekšnoteikums Latvijas dalībai ES. Nekādā citādā ceļā Latvija par ES dalībvalsti nevar kļūt. Līdz ar to šai nobalsošanai ir tāds pats raksturs kā balsojumam par Saeimas atlaišanu vai Saeimas veikto Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. un 77. panta pārgrozījumu apstiprināšanu, jo arī šajos gadījumos “juridiski saistošs lēmums konkrētajā jautājumā nedrīkst tikt pieņemts nekādā citā veidā”.