Foto: no personiskā arhīva

Goda un cieņas jēdziens

Kaut arī pastāv daudz būtiskākas diskusijas un pretrunas par morālā kaitējuma un goda un cieņas aizskāruma izpratni, Latvijas tiesību sistēmā nav pilnīgas vienprātības par goda un cieņas jēdzieniem.

Problēmas rodas, jo goda un cieņas jēdzieni nav juridiski jēdzieni, bet gan filozofiski, ētiski un estētiski jēdzieni – tās ir ētikas un morāles kategorijas1, kuras tiek lietotas un aizsargātas tiesībās. Lai gan goda un cieņas jēdzieni civiltiesībās ir ietverti tikai ar 1992. gada 22. decembra papildinājumiem Latvijas Republikas Civillikumā (turpmāk – Civillikumā), krimināltiesībās goda aizskārums bija iekļauts Latvijas PSR Kriminālkodeksā (128. pants). Latvijas PSR Kriminālkodeksā gods un cieņa nebija strikti nodalīti jēdzieni. Tos lietoja kā sinonīmus, un netika pievērsta liela uzmanība tam, lai nodalītu šos jēdzienus. Ar cieņu tika saprasta attieksme, kam raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtību u.tml. atzīšana, šādas attieksmes izpausme, morālā vērtība, morālā stāja, arī gods.2 Gods savukārt tiek skaidrots kā cilvēka morālā, ētiskā vērtība (sabiedrības, sabiedrības šķiras, kārtas vai atsevišķa indivīda izpratnē); pozitīvs (cilvēka) morālās stājas vērtējums; atzinīgs, ievērojams vērtējums, parādot cieņu.3 Var saskatīt, ka gods ir sabiedriskais novērtējums, bet cieņa ir atsevišķa indivīda paša novērtējums. Analizējot agrākus šo jēdzienu skaidrojumus, arī nav saskatāma būtiska atšķirība un strikts šo jēdzienu dalījums. Gods tiek tulkots krievu valodā xtcnm> gjxntybt un vācu valodā die Ehre, der Ruhm, Anstand, Tūchtigkeit, das Ehrgefūhl, der gute Name.4 Var secināt, ka gods ir plašāks jēdziens par cieņu – gods ietver cieņu.