Ko nozīmē franšīze Latvijas tiesībās

Jānis Pļaviņš, juridiskā biroja “Carrington, Hall & Hamburg” jurists, – “Latvijas Vēstnesim”

Franšīze ir viens no moderno līgumu veidiem, kura pirmsākumi meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs 19. un 20. gadsimta mijā.1 Franšīzes attīstību var iedalīt trīs posmos: pirms Otrā pasaules kara, pēckara posms un trešais posms, kas sākās pēc 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem.

Latvijā pirmie komersanti, kas strādāja pēc franšīzes noteikumiem, parādījās 1992. gadā. Pirmatklājēji šajā jomā bija degvielas uzpildes staciju un autonomu īpašnieki. Kad bija redzami šīs komercdarbības formas attīstība un panākumi, interese par franšīzi pieauga, un pēdējā pusotra gada laikā franšīzes uzņēmumu skaits strauji palielinās.2

Šobrīd Latvijā pēc franšīzes principa darbojas vairāki desmiti firmu, no tām pazīstamākās ir saldējumu ražotājs un tirgotājs “Baskin Robbins”, automašīnu izīrētājs “AVIS”, auditorfirma “Deloitte& Touche”, viesnīcu tīkls “Best Western Hotel Mara”, biroja tehnikas tirgotājs “Xerox” u.c. Īpaši jāatzīmē, ka par franšīzes devējiem varētu kļūt arī pirmie latviešu uzņēmumi, paplašinot savu darbību ārvalstīs. Par pionieriem šajā jomā varētu kļūt, piemēram, ēdināšanas uzņēmums “Lido” un frizētava “Maija”, uzsākot darbību kaimiņu lielvalstī Krievijā.

Eiropas Savienības vienotā ekonomiskā, monetārā politika, kā arī likumdošanas bāze visās dalībvalstīs veicina starptautisko franšīzu attīstību. Turklāt jaunu noieta tirgus parādīšanos veicinās ES paplašināšana. Jau tagad, piemēram, Polijā, Čehijā un Ungārijā šāds biznesa modelis gūst ļoti lielu popularitāti.3

Jāatzīmē trīs svarīgākie argumenti, kas pierāda franšīzes izplatību. Pirmkārt, tieši mazajās valstīs, arī Latvijā, šāda biznesa modelim ir ļoti liels potenciāls, it īpaši mazajā un vidējā biznesā.

Priekšrocības — nav vajadzīgas apjomīgas investīcijas jaunu uzņēmumu veidošanai, tiek radītas jaunas darbavietas, standartizēta biznesa kultūra starptautiskā mērogā, ilga jaunizveidoto uzņēmumu dzīvotspēja u.c. Otrkārt, ASV franšīzes bizness veido gandrīz 40% no kopējā preču apgrozījuma, taču Eiropā pagaidām tikai 20%. Tādēļ var prognozēt, ka arī Eiropā tuvā nākotnē gaidāma ļoti strauja franšīzes biznesa attīstība un tas noteikti skars arī Latviju.4 Treškārt, pētījumi rāda, ka franšīzes uzņēmumiem ir zema bankrotēšanas varbūtība: pirmajos trijos darbības gados tikai 2–4%, salīdzinājumā ar 65% gadījumu citu jaunizveidoto uzņēmumu vidū.5

Tā kā Latvijas tiesību sistēmā nav franšīzes līguma regulējuma, tad pastāv būtiska problēma, kas tiks risināta šajā darbā: noskaidrot franšīzes līguma izcelšanos un klasifikāciju Latvijas tiesībās. Tas palīdzēs izšķirt radušos strīdus šobrīd, bet vēlāk radīt īpašus franšīzes līgumu regulējošus noteikumus.

Jēdziens “franšīze” ir cēlies no franču valodas franchir – priekšrocība, privilēģija, atbrīvošana no pienākumiem.

Franšīzei ir visdažādākās nozīmes, kas aptver gan dažādas tiesību jomas, gan citas zinātnes:

1) speciālā privilēģija6;

2) brīvība7;

3) komercpilnvarojums8;

4) tiesība, ko valsts iestāde vai uzņēmums piešķir kā atļauju personai, lai to pilnvarotu nodarboties ar kādu saimniecisku, ražošanas, sagādes, tirdzniecības pakalpojumu sniegšanu u.