Jānis Pleps, LU Juridiskās fakultātes students, — “Latvijas Vēstnesim”
Foto: no personiskā arhīva |
Nobeigums. Sākums
“JV” Nr.29, 20.08.2003.
Šajā gadījumā A. Guļāns tūlītēja rezultāta gaidās pretnostādīja taisnīgumu savā subjektīvajā izpratnē un tiesiskumu. Tomēr drīzāk jāatzīst, ka “tiesiskums ir veids, kādā panākt taisnīgumu”.37 Sākotnēji varētu šķist, ka A. Guļāna rīcība ir patiešām vēlme “juridiski un man pašam pilsoniski”, kā raksta AT priekšsēdētājs, atrast pieņemamāko veidu, kā novērst tiesu izpildītāju nozvērināšanu līdz precīzai apstākļu noskaidrošanai. Taču patiesībā, rūpīgi pārlasot likumu, var konstatēt, ka A. Guļāns patiešām ir kļuvis par nepārvaramu pēdējo barjeru “dažu, iespējams, nepiemērotu un negodīgu cilvēku ceļā uz svarīgu amatu Latvijas tiesu sistēmā”.38 Likuma 28. pants nosaka, ka tiesu izpildītājs sāk pildīt amata pienākumus mēneša laikā no dienas, kad tieslietu ministrs izdevis rīkojumu par viņa iecelšanu amatā, ja šajā rīkojumā nav noteikts citādi. Savukārt likuma 29. pants pieļauj amata pienākumu izpildīšanu tikai pēc zvēresta nodošanas un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas. Tātad jaunieceltajam tiesu izpildītājam mēneša laikā ir jāapdrošina sava atbildība un jānodod zvērests, citādi tieslietu ministrs viņu atcels no amata. Atbilstoši 92. p. 2. pkt., ja tiesu izpildītājs mēneša laikā no iecelšanas nav sācis pienākumu pildīšanu, tieslietu ministrs viņu atceļ no amata. Bet A. Guļāns, atliekot zvēresta nodošanu, izdara visu, lai tiesu izpildītājs mēneša laikā noteikti nesāktu pildīta amata pienākumus. Šāda rīcība ir pilnīgi nesavienojama ar tiesiskas valsts principiem. Šajā gadījumā AT priekšsēdētājs savu individuālo taisnīguma izjūtu izmantoja kā vienīgo sava lēmuma pamatojumu, aizmirstot, ka lēmums viņam ir jāpieņem saskaņā ar tiesībām un visas tiesiskās sabiedrības vārdā.39 Atliekot zvēresta pieņemšanu, kas 92. p. 2. pkt. īstenošanā nozīmē tiesu izpildītāja atcelšanu, A. Guļāns ir pārkāpis skaidru likuma regulējumu, kas tam šādas tiesības nepiešķir, un ir radījis prettiesisku precedentu. Zvēresta nodošanas atlikšana pārkāpa tiesiskuma principu, jo A.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.