Starptautisko krimināltiesību jēdziens un avoti. Starptautiskie noziegumi
Mārtiņš Paparinskis, LU Juridiskās fakultātes 4.kursa students, — “Latvijas Vēstnesim”
Foto: Aksels Tuklers |
Nobeigums.
Sākums “JV” Nr.31, 3.09.2003.
Nirnbergas tribunāls (attiecībā uz noziegumiem pret mieru) norādīja, ka tiesiskuma princips nav suverenitātes ierobežojums, bet gan vispārējs taisnīguma princips, un netaisnīgi būtu nesodīt tos, kas ir uzbrukuši kaimiņvalstīm45 (tātad faktiski tribunāls deva priekšroku principam nullum crimen sine poena46). Lai gan paši tiesneši norādīja, ka tiesiskuma princips nav ticis pārkāpts47, lielākā daļa autoru uzskata, ka vismaz attiecībā uz noziegumiem pret mieru48 un noziegumiem pret cilvēci49 Nirnbergas tribunāla spriedumi bija pretrunā tiesiskuma principam50. Tomēr, tā kā Nirnbergas procesa laikā tiesiskuma princips vēl nebija ieguvis vispārēja principa statusu, process nebija pretrunā starptautiskajām tiesībām51. Šobrīd tiesiskuma princips ir vispārējs princips, un iztiesāšanā tas ir jāņem vērā52.
Ja ne ar vispārējiem starptautisko krimināltiesību, ne vispārējiem starptautisko tiesību principiem nepietiek, lai atrisinātu tiesiskās problēmas, jāpiemēro lielāko tiesību saimju atzītie tiesību principi. Šie principi ir jāpiemēro tikai kā subsidiāri avoti, ņemot vērā divas tēzes: pirmkārt, analīzei ir jābūt visaptverošai (ar lielākajām tiesību saimēm šai nozīmē tradicionāli saprot kontinentālās Eiropas (civil law) un anglosakšu (common law) tiesību sistēmas, mūsdienās šajā analīzē ir jāņem vērā arī islama tiesības, Āzijas (piemēram, Ķīnas un Japānas) un Āfrikas tiesības53); otrkārt, ņemot vērā starptautiskā kriminālprocesa īpatnības, nacionālie institūti nedrīkst tikt mehāniski pārlikti starptautiskajā plaknē54.
Kā pēdējie un subsidiārie avoti tradicionāli tiek norādīti jurisprudence un doktrīna. Lai gan no formālā viedokļa tiesu spriedumi nav patstāvīgi tiesību avoti, tomēr faktiski to nozīme starptautiskajās krimināltiesībās ir ļoti liela, jo autoritatīvi tribunālu spriedumi (pat ja tie tikai piemēro pastāvošās paražu normas, kas bieži var būt neskaidras) var ietekmēt starptautisko tiesību attīstību konkrētā virzienā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.