Mag.iur. Ilona Kronberga, TM ģenerālinspektore Probācijas dienesta izveides darba grupas vadītāja, — “Latvijas Vēstnesim”

Lai gan kopš neatkarības atgūšanas Latvijā jau pagājuši vairāk nekā desmit gadi, daudzās valstiski nozīmīgās jomās reformas turpinās. Par daudzu reformu nepieciešamību izlemjam tikai šodien.

Jebkurā valstī, to var teikt ar pārliecību, par demokrātijas attīstības indikatoru kalpo sodu sistēma un sodu realizācijas kārtība. Jeb citiem vārdiem sakot - kriminālsodu sistēma. Kā liecina teorija un prakse, sodu sistēma un to izpildes sistēma ir loģiski savstarpēji saistītas vienas sistēmas neatņemamas sastāvdaļas. Turklāt katras no tām atsevišķi veiksmīga funkcionēšana ir atkarīga no to kopīgās saskaņotības. Jau daudzkārt dzirdēta atziņa, ka kriminālsodu sistēmai visā pasaulē ir tendence virzīties absolūti konstantā virzienā — tas liecina: dažādu valstu kriminālsodu sistēmas, kā praktiski un likumīgi pastāvošo sodu kopums, kļūst aizvien līdzīgākas. Tas ir izskaidrojams ar arvien plašāku starpvalstu sadarbību, starptautisko organizāciju ietekmi. Mēģinājumi rast jaunus kriminālsodus, tādējādi izmainot būtiski pašu sistēmu, nav vainagojušies ar panākumiem. Citāda situācija veidojas, kad tiek pārskatītas jau esošo kriminālsodu piemērošanas iespējas. Tātad šīs jaunās pieejas meklējamas, sodu piemērojot, kā arī soda izpildes procesā — par to Latvijā liecina arī vairāki jauni likumprojekti (piemēram, Administratīvo sodu procesa likuma projekts), kuru pieņemšana gan valdībai, gan likumdevējam vēl priekšā.

Šobrīd, izstrādājot jebkuru normatīvu aktu, viens no galvenajiem jautājumiem — cik izmaksās tā realizācija un vai valstij tas būs izdevīgi? Tātad nevis iešana populistisku saukļu pavadā, bet uzņemoties atbildību par prognozējamām sekām.