Kādā veidā var atlaist Saeimu

Jānis Pleps, LU Juridiskās fakultātes students, – “Jurista Vārdam”

Foto: no personiskā arhīva

Pēc sekmīgi noritējušās tautas nobalsošanas par dalību ES Latvijas konstitucionālajā praksē iezīmējas jauna tendence – politiskās partijas ir atzinušas Latvijas tautu par pietiekami politiski nobriedušu un atbildīgu, lai aktīvāk izmantotu Satversmē iestrādātos tiešās demokrātijas institūtus. No šāda viedokļa politisko partiju apelēšana pie tautas strīdīgos jautājumos ir pozitīvi vērtējama iezīme, jo, lai arī parlamentārie kompromisi politoloģijā tiek augstu vērtēti, tomēr Latvijas parlamentārajā tradīcijā tiem allaž bijis bezprincipiālu “andeļu” smārds. Šādās reizēs “andeļu” vietā daudz demokrātiskāka un politiski nobriedušāka rīcība ir attiecīgā jautājuma nodošana suverēnai izšķiršanai. Iestājoties kabineta pēcreferenduma krīzei, „Jaunais laiks” nopietnā līmenī rosināja diskusiju par iespējamo Saeimas atlaišanu.1 Ja šī iniciatīva būtu īstenojusies, pirmo reizi astoņdesmit gadu laikā tiktu piemērotas konstitucionālās normas, kas regulē Saeimas atlaišanu. Tai pašā laikā jāatzīst, ka šobrīd tiesību zinātnē nav īstas izpratnes par šī konstitucionālā mehānisma funkcionēšanu un daudzi ar Saeimas atlaišanu saistīti jautājumi vēl ir gana neskaidri. Tieši tāpēc šajā rakstā tiks analizēts Saeimas atlaišanas regulējums Satversmē, kā arī ieskicētas tā izmantošanas iespējas.