Tiesu prakse

Lietā "D.Abramova pret SIA "Latgales druka""

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā: priekšsēdētājs I.Stivriņš ar sekretāru I.Buhalovu, piedaloties advokātam J.Radzevičam un A.Pujatam, 2000.gada 26.janvārī izskatīja atklātā tiesas sēdē Rēzeknē civillietu Dagmāras Abramovas prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) "Latgales druka" par darba līguma nosacījuma atzīšanu par spēkā neesošu un darba samaksas piedziņu,

konstatēja:

D.Abramova iesniegusi tiesā prasību pret SIA "Latgales druka" atzīt par spēkā neesošu 1999.gada 11.janvārī ar atbildētāju parakstīto vienošanos par 1998.gadā noslēgtā darba līguma 3.1.punktu, kas paredz samaksāt darbiniekam saskaņā ar darba likumdošanu un šā līguma noteikumiem Ls 60 (sešdesmit latu) mēnešalgu.

Prasītāja papildus lūdz arī piedzīt neizmaksātās darba algas starpību Ls 2791,16 apmērā, norādot, ka viņa kopš 1994.gada 1.oktobra strādāja pie atbildētāja par iespiedēju uz iespiedmašīnas "Solna D 26" līdz nelikumīgai atlaišanai 1998.gada 10.martā. Ar Rēzeknes tiesas spriedumu viņa atjaunota darbā 1998.gada 28.aprīlī, noslēdzot līgumu 72/DA.

1998.gada 11.decembrī SIA administrācija izdevusi rīkojumu Nr.114 (1.1.5.), kas paredzēja sakarā ar izmaiņām ražošanas un darba organizācijā, sākot ar 1999.gada 15.janvāri, izdarīt būtiskus darba līguma nosacījumu grozījumus D.Abramovas iepriekš noslēgtajā darba līgumā 72/DA (1.1.8.–9.).

Ar šo rīkojumu tika izteikts jaunā redakcijā 2.1. punkts, ieviešot jaunus tā apakšpunktus 2.1.1.–2.1.15., kas precizēja prasītājas pienākumus pamatdarbā. Jaunā redakcijā tika izteikts arī 3.1.punkts: "Samaksāt darbiniekam saskaņā ar darba likumdošanu un šā līguma noteikumiem Ls 60 (sešdesmit latu) mēnešalgu." (1.1.6.–7.).

Darba līgumā 72/DA 3.1. punkts paredzēja: "Samaksāt darbiniekam saskaņā ar darba likumdošanas, darba koplīguma un šī lēmuma noteikumiem." Bet minētā līguma 3.1.1. punkts noteica, ka alga ir aprēķināma saskaņā ar pielikumu, t.i., 1998.gada 16.janvāra rīkojumu Nr.52 "Par pagaidu noteikumiem darba apmaksai iespiedējiem" (1.1.10.), kas paredzēja darba samaksu atkarībā no iespiedceha gūtās peļņas, iespiežot poligrāfijas produktus.

Uzskatot, ka darba līguma punkts 3.1.1. saglabājas, bet 3.1. punkts jaunajā redakcijā dod lielākas garantijas, prasītāja 1999.gada 11.janvārī piekrita parakstīt iepriekš minētos grozījumus un papildinājumus darba līgumā 72/DA.

Ar 1999.gada 15.janvāri atbildētājs prasītājai sāka maksāt algu, vadoties tikai no Ls 60 mēnešalgas, neveicot nekādas piemaksas, kādas joprojām tiek izmaksātas iespiedceha citiem darbiniekiem.

1999.gada 15.februārī D.Abramova griezusies tiesā ar prasību piedzīt no darba devēja iztrūkstošo darba algu, kas viņai tika liegta, pamatojoties jau uz iepriekš minētajiem grozījumiem un papildinājumiem darba līgumā.

Ar 1999.gada 2.jūlija Latgales apgabaltiesas spriedumu prasība par darba algas piedziņu noraidīta (1.1.32.–35.), jo prasītāja bija apstrīdējusi administrācijas pieņemto rīkojumu, bet ne pašu darba līguma jaunās redakcijas 3.1.punktu par darba samaksu.

Atkārtoti prasību par darba samaksas piedziņu un minētā darba līguma atzīšanu par spēkā neesošu D.Abramova iesniegusi tiesā 1999.gada 3.augustā.

Tiesas sēdē prasītāja iesniegto prasību uzturēja un apstiprināja sprieduma aprakstā norādītos apstākļus konfliktā ar administrāciju. Paskaidroja, ka darba devēja izteiktais darba līguma grozījumu tulkojums acīmredzami nesaskan ar viņas kā darījuma dalībnieka gribu, jo ievērojami pasliktina viņas stāvokli — pieckārt samazina darba algu, liedzot piemaksas, kas tiek maksātas pārējiem brigādes darbiniekiem.