Žurnāls: Kāda ir kriminālatbildība par satiksmes noteikumu pārkāpšanu

2. Marts 2004 /NR. 8 (313)

Skaidrojumi. Viedokļi

Kāda ir kriminālatbildība par satiksmes noteikumu pārkāpšanu

Dr.iur.

Diāna Hamkova

Kāda ir kriminālatbildība par satiksmes noteikumu pārkāpšanu

Atsevišķi jautājumi saistībā ar KL 260.pantu

Mag. iur. Diāna Hamkova, LU Juridiskās fakultātes lektore, – “Jurista Vārdam”

Nobeigums. Sākums “JV” Nr.7, 24.02.2004

Foto: no personiskā arhīva

Noziedzīga darbība ir transporlīdzekļa pārvietošanās ar bojātu bremžu sistēmu, savukārt noziedzīga bezdarbība – transportlīdzekļa vadītāja nolaidīga rīcība attiecībā pret transportlīdzekļa tehnisko stāvokli. Iespējams, ka kritērija pamatā tam, vai noziedzīgais nodarījums no objektīvās puses raksturīgs ar noziedzīgu darbību vai bezdarbību, varētu kalpot konkrētās prasības, ko satur attiecīgie normatīvie akti (Ceļu satiksmes noteikumi u.c.). Ja normatīvais akts nosaka pienākumu aktīvi rīkoties, bet transportlīdzekļa vadītājs to nav izpildījis, šādu rīcību varētu vērtēt kā noziedzīgu bezdarbību. Turpretī, ja Ceļu satiksmes noteikumi vai arī kāds cits normatīvais akts satur prasību atturēties no konkrētas rīcības, tomēr transportlīdzekļa vadītājs to ignorē, – noziedzīga nodarījuma objektīvā puse būs raksturīga ar aktīvu darbību. Tā, piemēram, saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 26.1. punktu transportlīdzekļa vadītājam pirms izbraukšanas jāpārbauda, vai transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā. Neievērojot šo Ceļu satiksmes noteikumu prasību un izraisot likumā paredzētās sekas, personas rīcība no objektīvās puses raksturojas ar noziedzīgu bezdarbību. Savukārt, apskatāmo noteikumu 120.punkts paredz, ka aizliegts uzbraukt uz pārbrauktuves, ja barjera ir aizvērta vai sāk aizvērties, vai, ja luksoforā deg aizlieguma signāls (neatkarīgi no barjeras stāvokļa, kā arī ja tās nav). Neievērojot šo aizliegumu, personas uzvedība vērtējama kā darbība. Tomēr jautājums par noziedzīgu darbību vai bezdarbību saistībā ar KL 260.panta objektīvo pusi paliek diskutabls, savukārt iepriekš izklāstītais piedāvājums ir tikai viens no variantiem krimināltiesību teorijas ietvaros.

Subjektīvā puse

Diskusijas vērts ir jautājums par KL 260.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi. Krimināltiesību teorijā un tiesu praksē ir nostiprināts, ka materiālos sastāvos noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi nosaka vainīgā psihiskā attieksme pret darbības vai bezdarbības izraisītajām sekām.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).

Abonentu ieguvumi:

Pieeja jaunākajam izdevumam
Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes

ABONĒ 2025.GADAM!

Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!

0 KOMENTĀRI

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"