Nobeigums.
Sākums “JV” Nr. 10, 16.03.2004.

* Tiesu prakses apkopojums tiek publicēts saīsināti. Pilns vispārinājuma teksts pieejams Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv

Pēc Krimināllikuma 125. panta notiesātās personas 2002.gadā

* BA – brīvības atņemšanas sods

* NS – brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti

Atsevišķos spriedumos tiesas nodarījuma kvalifikāciju pēc KL 125.panta 3.daļas pamato ar to, ka, tīši nodarot smagus miesas bojājumus, tiesājamais nav vēlējies nonāvēt cietušo.
Tāda norāde atrodama Zemgales apgabaltiesas spriedumā krimināllietā Nr.K06-37/02 J.K. apsūdzībā, kurš ne mazāk kā 4 reizes iesita cietušajam pa galvu, izraisot trulu galvas traumu, kas bija cietušā nāves cēlonis. Arī Rīgas apgabaltiesas spriedumā krimināllietā K04-143/02 J.R. un S.N. apsūdzībā, kuri faktiski bez iegansta izdarīja daudzus sitienus ar rokām un spērienus ar kājām cietušajam pa galvu un krūškurvi un aizgāja, atstājot viņu piekautu un gārdzošu, taču tajā pašā dienā atgriezās, piesēja pie līķa ekstremitātēm 6 ķieģeļus un noslīcināja ezerā, var lasīt, ka tiesas izmeklēšanā apstiprinājies R. un N. nodoms nodarīt smagus miesas bojājumus cietušajam, jo sitieni gan ar rokām, gan ar kājām bija vērsti pret dzīvībai svarīgu orgānu – galvu, taču viņi nevēlējās nāves iestāšanos, un nāve iestājās viņu neuzmanības dēļ.
Taču, tā kā tīša nonāvēšana iespējama ne tikai ar tiešu nodomu, kad vainīgais vēlas cietušā nāves iestāšanos, bet arī ar netiešu nodomu, kad nāves iestāšanās tiek apzināti pieļauta vai vainīgais ir vienaldzīgs pret to, kādas sekas viņa lietotās vardarbības rezultātā iestāsies, šāda subjektīvās puses motivācija neizslēdz netieša nodoma esamību, un tātad, arī slepkavību šajos gadījumos.
Tas pats sakāms arī par Rīgas apgabaltiesas spriedumu krimināllietā Nr.K04-936/02 A.A. apsūdzībā, kurš ar plaukstām un dūri ne mazāk kā 7 reizes iesita cietušajai pa seju un ķermeni. Nāves cēlonis – galvas apvidū nodarītie miesas bojājumi. Analizējot noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi, spriedumā ierakstīts, ka tiesas kolēģija uzskata: “A. vainas forma attiecībā uz nodarījumu ir tīšs nodarījums, kas no subjektīvās puses ir izdarīts ar netiešu nodomu, jo A. apzinājās savas darbības raksturu, paredzēja šādu miesas bojājumu iestāšanos, sitot sievietei pa galvu, un apzināti pieļāva šādu seku iestāšanos.” Attiecībā uz cietušās nāvi “tiesas kolēģija uzskata, ka tā ir iestājusies vainīgā neuzmanības dēļ, jo nav pierādīts, ka viņš šādas sekas vēlējies, taču pēc nodarījuma apstākļiem viņam vajadzēja un viņš varēja tās paredzēt”.