Jautrīte Briede, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore, — "Latvijas Vēstnesim"

— Pie kādām tiesībām varētu pieskaitīt personas tiesības uz vārdu?

— Tiesības uz vārdu ir identificējamas ar tiesībām uz identitāti, tiesībām uz privāto dzīvi. Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākos savos spriedumos ir norādījusi, ka tiesības uz vārdu ir saistītas ar personas privāto dzīvi. Tādu pašu viedokli ir paudusi arī Eiropas tiesa, kas ir izskatījusi līdzīga satura lietas, kur konstatēts, ka tiesības uz vārdu ir saistītas ar cilvēka identitāti un ir privātās dzīves sastāvdaļa.

— Konstantīns Čakste savā laikā ir rakstījis, ka tiesības uz vārdu pieder pie civiltiesību sfēras ("Jurista vārds" K. Čakstes rakstu publicē pilnībā, sk.3.lpp.— red.)?

— Šāds viedoklis ir skaidrojams ar to, ka cilvēktiesības ir attīstījušās pēc Otrā pasaules kara. Tiesības uz vārdu varētu tikt pieskaitītas pie civiltiesībām, jo tās ir cilvēka neatņemamās tiesības, tāpēc tajā laikā tā varēja rakstīt.

— Jūsuprāt, tiesības uz vārdu aizsargā vārda izrunu vai tā transkripciju? Kurai no tām būtu jādod prioritāte?

— Te ir jāvadās no lietojuma. Prioritāte, protams, ir izrunai, jo svarīgi, lai cilvēks zinātu, kad viņu sauc. Tomēr arī rakstībai ir sava nozīme. Piemēram, Francijā manu uzvārdu raksta Briede, taču izrunā "Brīd". Tas mani neaizvaino tik ļoti, kā tas būtu, ja mans uzvārds tiktu saķēmots (uzrakstīts tā, ka es to nevarētu atpazīt).