4. Jūlijs 2000 /NR. 26 (179)
Domu mantojums
Tiesība uz vārdu un likums par vārdu un uzvārdu rakstību dokumentos

Tiesība uz vārdu un likums par vārdu un uzvārdu rakstību dokumentos

Profesors Konstantīns Čakste — 1928. gadā

Pirmpublicējums: Žurnāls "Jurists", 1928.g., 37.–42.sleja. Publikācijā saglabāta pirmpublicējuma rakstība un interpunkcija

Nav domājams tiesisks stāvoklis vai tiesiska attiecība, kur nebūtu tiesību subjekta–personas. Persona ir centrs, ap ku®u saistās tiesības un pienākumi, kādēļ nepieciešama stingra vienas personas norobežošana no otras. Nenorobežot personu nozīmē sakausēt visu sabiedrību tikai vienā kompaktā masā, kur atsevišķu personu, kā arī personu un sabiedrības starpā nava iespējamas nekādas tiesiskas attiecības. (..)

Vienas personas šķirošanai no otras kalpo personas vārdi un uzvārdi. Tādu nozīmi personas vārdiem jau piedeva romiešu juristi. Nomina enim significandorum hominum gratia reperta sunt (Inst. II., 20., § 29.). Personu apzīmēšanā ir ieinteresēta vispirms valsts, jo pateicoties tikai vārdam, ar ku®u tiek personificēts pilsonis vai pavalstnieks, rodas iespēja piešķirt publiskās tiesības un uzlikt pienākumus pret valsti. Tikai pateicoties vārdam, valsts spēj izšķirt vienu savu pilsoni no otra, bet nesakust sabiedrības acīs ar pārējiem pilsoņiem — nozīmē eksistēt, kā patstāvīga sociala daļa. Mīlestība un naids, ko persona iegūst sabiedrībā, tiek ieausti arī viņa vārdā, uzticība, kādu bauda persona līdzpilsoņu acīs, bauda arī viņa vārds.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties