Dr.iur. Andrejs Vilks, Kriminoloģisko pētījumu centra vadītājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Pasaules globalizācija un noziedzība

Apvienoto Nāciju Organizācijas noziedzības novēršanas X kongresā īpaša uzmanība tika pievērsta globālajām transnacionālajām noziedzības tendencēm. Pēc kongresa ģenerālsekretāra Piano Arlaki atzinuma, tiesiskās kārtības uzturēšana un efektīva noziedzības apkarošana nodrošina demokrātijas institūtu saskaņotu darbību. Taču viņš atzina, ka daudzos reģionos un valstīs ir vērojams savdabīgs drošības vakuuma fenomens, jo tur ir augsts noziedzības līmenis, nostiprinās transnacionālās organizētās kriminālās grupas un pastiprinās korupcijas ietekme.

Noziedzības un kriminogēno tendenču analīze pašreizējā globalizācijas posmā atsedz pilnīgi jaunas iezīmes, kas ir saistītas ar transnacionālām un eksteritoriālām problēmām, ne tikai ar dažādām nacionālajām tiesību īpatnībām, morāli ētiskajiem priekšstatiem par jaunajām noziedzības formām, to vērtējumu, atbildības un sodu politikas nostādnēm utt. Kopējās globālās noziedzības problēmas pašreiz izriet ne tikai no iepriekš minētajām iezīmēm, bet ir saistītas ar:

— globāliem sociāli ekonomiskiem un politiskiem procesiem, tehnoloģisko novatorismu, kas maina ne tikai sabiedrības dzīvesveidu un vidi, bet kardināli kvalitatīvi un kvalitatīvi ietekmē noziedzību un vērtējumus par to;

— nevienmērīgām, pretrunīgām iespējām ietekmēt un kontrolēt kriminogēnos procesus un noziedzību, kas ir saistīti ar krasi izteikto materiālo, finansiālo, intelektuālo, tehnoloģisko un cilvēkresursu trūkumu vai nepilnībām noziedzīgo nodarījumu novēršanā, pārtraukšanā, atklāšanā, sodīšanā un izmeklēšanā.

Pasaules globalizācija

kā kriminoloģiska problēma

Pēdējos gados ļoti plaši un vispusīgi tiek aplūkota un analizēta tāda parādība kā globalizācija. Tieši ar šo parādību saistīto attiecību komplekss visbiežāk tiek vainots atsevišķu valstu, valstu grupu, reģionu vai arī pasaules neveiksmēs. Prestižajā ziņojumā "Human Development Report 1999" sniegtas globalizācijas iezīmes, kam atbilstoši brīva naudas kustība un aprite tiek papildināta ar ne mazāk ierobežotu ideju un informācijas plūsmām, kuru rezultātā tiek izstrādātas un īstenotas jaunas tehnoloģijas.

Globālais tirdzniecības un pakalpojumu tīkls veido labvēlīgu vidi jaunu un apjomīgu investīciju ieplūšanai tajās valstīs, kuru ekonomika ir atkarīga no agrārās ražošanas. Globalizācijas iezīmes ir jūtamas arī valstīs, kas atteikušās no totalitārā režīma un valsts plānošanas principiem. Pēc Pasaules tirdzniecības organizācijas informācijas, 1993.—1996.gadā preču eksports ir pieaudzis par 36 procentiem. Mazāk nekā desmit gadu laikā privātā kapitāla plūsma un investīcijas pārejas periodā uz jaunattīstītajām valstīm no Eiropas Savienības valstīm, Japānas un ASV ir pieaugusi piecas reizes.

Tiek atzīts, ka globalizācija veido ne tikai pamatu pozitīvām tendencēm valstu attīstībā, bet neizbēgami ietver sevī arī negatīvas iezīmes un nelabvēlīgas sekas. Jebkuriem pārkārtojumiem ir sava cena un arī zaudējumi. Pēdējie attiecas arī uz noziedzības globalizāciju.

ANO X kongresā tika atzīts, ka attīstītām valstīm ir jāsniedz iespējamā palīdzība postsociālistiskajām un jaunattīstības valstīm drošības nodrošināšanā un noziedzības apkarošanā. Tomēr pilnīgi atklāts palika jautājums par to, kādās formās šādu tehnisko palīdzību būtu iespējams un nepieciešams sniegt. Aktuāls ir jautājums, vai noziedznieku medniekiem būtu jāiedod ieroči, ar ko noteikt un aizturēt noziedzniekus vai arī iemācīt veikt "medības" jaunos apstākļos.