Žurnāls: Zaudējumu atlīdzība administratīvajā procesā

25. Maijs 2004 /NR. 19 (324)

Zaudējumu atlīdzība administratīvajā procesā

LL.M. (Warwick, UK)

Zvērināta advokāte

Zaudējumu atlīdzība administratīvajā procesā

LL.M ILZE GREDZENA, Zvērinātu advokātu biroja “Grunte & Cers” juriste, sadarbībā ar Sabiedriskās politikas centru Providus, – “Jurista Vārdam”

Foto: no personiskā arhīva

Administratīvā procesa likumā (APL) ir ietverts tiesiskais regulējums attiecībā uz privātpersonas (ziskas personas, privāto tiesību juridiskas personas vai šādu personu apvienības) prasījumiem pret valsti, kuri izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām. Diemžēl praksē vēl nav iespējas pārliecināties par attiecīgo tiesību normu efektivitāti un vērtēt tiesu praksi zaudējumu atlīdzības prasījumos pret valsti. Tam par pamatu ir ne tikai faktiskie apstākļi, jo APL ir spēkā trīs mēnešus, bet arī juridiski iemesli. Pašlaik zaudējumu atlīdzības praktiskā izpilde ir apgrūtināta, jo nepastāv zaudējumu atlīdzības realizācijas mehānisms. Šajā rakstā tiek sniegts teorētisks ieskats APL ietvertajā zaudējumu atlīdzības regulējumā un analizēts Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas likumprojektā (turpmāk tekstā – likumprojekts) paredzētais zaudējumu atlīdzības praktiskās realizācijas mehānisms.

Tiesiskais regulējums un praktiskā realizācija

Valsts atbildības konstitucionālais pamats ir ietverts Satversmes 92.panta trešajā teikumā, kur teikts, ka “nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu”. Tādējādi tiesiskais pamats valsts atbildībai, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām, faktiski pastāv jau no 1998.gada 6.novembra, kad Satversme tika papildināta ar jaunu VIII nodaļu “Cilvēka pamattiesības”. Minēto apstiprina arī Satversmes tiesas secinājums: “Satversmes 92.panta trešajā teikumā ietvertā tiesību norma ir piemērojama tieši un nepastarpināti, šī norma neparedz, ka tās konkretizēšanai nepieciešams īpašs likums. Šāda likuma neesamība nevar būt iemesls atteikumam pieņemt tiesā indivīda prasību par atlīdzinājuma piedziņu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).

Abonentu ieguvumi:

Pieeja jaunākajam izdevumam
Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes

ABONĒ 2025.GADAM!

Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!

0 KOMENTĀRI

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"