Tiesu prakses apkopojums

Apkopojumu sagatavojis Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments

Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas vispārējie nosacījumi. Lai nodrošinātu likuma “Par dzīvojamo telpu īri” pareizu piemērošanu, der atgādināt, ka likumā paredzētie dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas un īrnieka izlikšanas gadījumi ir imperatīvas normas, jo tie tiek reglamentēti tikai likumā un šos gadījumus nevar papildināt vai grozīt ar vienošanos dzīvojamās telpas īres līgumā, kaut arī tam piekrišanu, līgumu slēdzot, būtu devis īrnieks. Jautājumā par to, kāds likums piemērojams, izskatot prasības par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un īrnieka izlikšanu no dzīvokļa, jāņem vērā: nav piemērojams likums, kas bijis spēkā darījuma slēgšanas brīdī, bet gan no 2002. gada 1. janvāra spēkā esošais likums “Par dzīvojamo telpu īri” tā grozījumu redakcijā.
Ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī, likums “Par dzīvojamo telpu īri” papildināts ar 28.¹ līdz 28.⁶ pantam.
Likuma 28.¹ pants (jaunajā redakcijā) ir līdzīgs likuma “Par dzīvojamās telpas īri” 29. panta pirmās daļas 1. punktam (vecajā redakcijā), bet 28.² pants – 29. panta pirmās daļas 2. punktam.
Jaunums likuma grozījumos ir 28.¹ otrajā daļā paredzētais nosacījums, ka īrnieks mēnesi iepriekš jābrīdina, ja prasība celta uz 28.¹ panta pirmās daļas 2. punktā paredzētā pamata, t.i., ja dzīvojamā telpa tiek izmantota mērķiem, kādiem tā nav paredzēta.