Mg.iur. Sandra Šimkus, KNAB Korupcijas analīzes un pretdarbības metodikas izstrādes nodaļas galvenā speciāliste, – “Jurista Vārdam“

Foto: no personiskā arhīva

Ministru kabinets 2004.gada 8.martā atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem bija paredzēts ieviest juridiskās personas kriminālatbildību Latvijā. Grozījumi saistībā ar kriminālatbildības ieviešanu juridiskām personām tika piedāvāti gan Krimināllikuma vispārīgajā, gan sevišķajā daļā. 2004.gada 2.jūnijā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija izstrādāto likumprojektu neatbalstīja. Projekts tika nodots pārstrādāšanai Tieslietu ministrijas darba grupai. Oktobra sākumā Tieslietu ministrija iesniedza jaunu grozījumu projektu Saeimai, kas konceptuāli atšķiras no iepriekšējā. Lai gan diskusija par juridiskās personas kriminālatbildību jau ieilgusi piecu gadu garumā, joprojām ir vairāki neatbildēti jautājumi, ko nepieciešams izpētīt sīkāk.

Juridisko personu atbildība par fizisko personu nodarījumiem

Juridiskā persona var būt tiesību subjekts, tai var būt tiesībspēja un rīcībspēja, bet jebkura juridiskās personas kā tiesiskas fikcijas vai organizatoriskas struktūras ārēja izpausme iespējama tikai ar fiziskās personas starpniecību. Juridiskā persona pati nevar realizēt rīcību, nepieciešams, lai to juridiskās personas vārdā realizētu fiziskā persona vai fizisko personu kopums, kas ir juridiskās personas koleģiāla institūcija.
Ņemot vērā šos nosacījumus, pirmais un svarīgākais jautājums, kas risināms, ieviešot juridiskās personas kriminālatbildību vai paredzot cita veida atbildību juridiskām personām, ir par to, kādas ir attiecības starp fiziskās personas rīcību juridiskās personas vārdā un juridiskās personas atbildību par šo rīcību.
Saskaņā ar spēkā esošo Krimināllikumu par noziedzīga nodarījuma izdarītāju uzskatāma persona, kas noziedzīgo nodarījumu pati tieši izdarījusi vai tā izdarīšanā izmantojusi citu personu, kura saskaņā ar Krimināllikuma nosacījumiem nav saucama pie kriminālatbildības (Krimināllikuma 17.