Mg.iur. Ilona Bulgakova, LPA Krimināltiesību katedras lektore

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Raksta pamatā – publiskā lekcija Juristu dienu ietvaros 2004.gada 26.oktobrī
Pēc Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem, 2003.gadā Latvijā tika reģistrēti 51773 noziedzīgie nodarījumi, kas ir par 2445 (+5%) vairāk nekā 2002.gadā. Pēdējos desmit gados (no 1994.gada) tas ir vislielākais reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits. Statistikas dati liecina, ka 2003.gadā būtiski pieaudzis izdarīto smagu noziegumu skaits – 20933 (+9,4%). Vērojams arī mazāk smagu noziegumu skaita pieaugums minētā laika posmā – 16052 (+14,5%).
2003.gadā valstī tika ierosinātas 43234 krimināllietas. Analizējot 2003.gadā ierosināto krimināllietu statistiku, jākonstatē, ka lielākais ierosināto krimināllietu daudzums kopumā attiecināms uz izziņas iestāžu Iekšlietu ministrijas padotībā esošo Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Finanšu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas, Muitas kriminālpārvaldes, Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes un citu izziņas iestāžu darbu. Piemēram, tikai Valsts policijā tika ierosinātas 37005 lietas, kas veido 85% no kopējā ierosināto krimināllietu daudzuma. Var minēt vēl daudz argumentu apgalvojumam, ka vērojama Valsts policijas un citu izziņas iestāžu kriminālprocesuālās darbības apjoma pastāvīga pieauguma tendence. Ne tikai faktiski, bet arī juridiski tika nostiprināta izziņas iestāžu pilnvaru paplašināšana. Līdz 1995.gadam izziņa Latvijas kriminālprocesā tika traktēta kā viena no iepriekšējās izmeklēšanas formām. 1995.gadā, atsakoties likumdošanas līmenī no iepriekšējās izmeklēšanas, izziņa kā pirmais pirmstiesas izmeklēšanas etaps šajos astoņos gados pakāpeniski aizvietoja izmeklēšanu. Latvijas Kriminālprocesa kodeksa (turpmāk – Latvijas KPK) pašreizējā redakcijā izziņa tiek izprasta kā pirmstiesas izmeklēšanas sākotnējais posms līdz kriminālvajāšanas sākšanai. Daudzo novitāšu vidū projektā paredzēts reorganizēt pirmo pirmstiesas izmeklēšanas posmu – izziņu. Jēdzienu “izziņas iestāde”, “izziņas iestādes priekšnieks” un “izziņas izdarītājs” vietā projektā iekļauti jēdzieni – “izmeklēšanas iestāde”, “izmeklēšanas struktūrvienības vadītājs” un “izmeklētājs”. Paplašinās minēto procesa subjektu pilnvaras, par procesa virzītāju tiek uzskatīts tikai izmeklētājs. Pašlaik izziņas laikā procesa virzītāji ir izziņas izdarītājs, izziņas iestādes priekšnieks un izziņas iestāde.