14. Decembris 2004 /NR. 48 (353)
Citu pieredze
Šķīrējtiesu attīstība: līdz šim un nākotnē
LL.M
Inga Kačevska
zvērināta advokāte 

Šķīrējtiesu attīstība: līdz šim un nākotnē

LL.M. Inga Kačevska, zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā “Skudra & Ūdris”


Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

No 2004.gada 15. līdz 17.oktobrim Viļņā notika Arbitru institūta (The Chartered Institute of Arbitrators) Eiropas grupas tikšanās, kurā analizēta šķīrējtiesu attīstība Baltijas valstīs. Šī tikšanās sasaucās ar Juristu dienu norisēm Latvijā, kad arī tika spriests par šķīrējtiesu regulējumu. Abos pasākumos galvenā uzmanība tika pievērsta tam, ka pēc pēdējiem Tieslietu ministrijas datiem Latvijā šobrīd ir vairāk nekā simt šķīrējtiesas

1 un Saeimā pirmajā lasījumā ir nodoti jaunie Civilprocesa D daļas grozījumi.
Kuru no Baltijas valstu šķīrējtiesām izvēlēties un kurā valstī process ir elastīgāks? Kādas ir atšķirības un kādu attīstības ceļu katra no valstīm ir izvēlējusies šajā jomā?
90.gadu sākumā Baltijas valstīm izejas punkts šķīrējtiesu attīstībai bija ļoti līdzīgs. Atgūstot neatkarību, izstrādājot gan Lietuvas 1996.gada 2.aprīļa likumu par Komerciālo šķīrējtiesu, gan Igaunijas 1991.gada 14.augusta likumu par Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesu, kā arī Latvijas Civilprocesa likuma D daļu, par pamatu tika ņemts UNCITRAL Starptautiskās komercšķīrējtiesas parauglikums
2 vai/un UNCITRAL Šķīrējtiesas reglaments3.
Būtiskākā atšķirība šķīrējtiesu tiesiskajā regulējumā starp trijām Baltijas valstīm ir tieši institucionālo šķīrējtiesu izveidē. Šeit Latvija ir gājusi savu ceļu, proti, Civilprocesa likuma 486.pants nosaka: šķīrējtiesu var izveidot jebkura juridiska persona, kas par tās izveidošanu paziņo Tieslietu ministrijai.
Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties