25. Februāris 2014 15:08
Domnīca / eseja
Latvijas tiesu sistēmas "Maidans"
7
Arta Snipe
zvērināta advokāte

Pārfrāzējot tēzi par slīkšanu, kas ir pašu slīcēju rokās, gribot negribot jārunā par mūsu pārslogotajām tiesām, kas lietas izskatīšanas pārpildīto kalendāru dēļ atliek par vairākiem mēnešiem, nespējot pirmajā tiesas sēdē izskatīt nedz parāda piedziņas lietu, kur ieradušās abas strīda puses, nedz iesniegto apelācijas sūdzību.

Arvien biežāk domāju, ka „tautai ir jāzina savi varoņi” un mums ir jāpublicē šo tiesnešu vārdi, kas par pamatotu uzskata atbildētāja lūgumu atlikt lietas izskatīšanu, piemēram, lai atbildētājs varētu apsvērt pretprasības celšanas iespēju vai celtu kādu citu, tobrīd nezināmu prasību, tā gūstot iespēju lūgt apturēt šīs lietas izskatīšanu, vai arī iepazītos ar aktualizēto parāda summas aprēķinu uz tiesas dienu, jo parāda summai pievienots aktualizēts nokavējuma procentu aprēķins. Īpaši, ja tas ir pats tiesnesis, kas atbildētājam tiesas sēdē jautā, vai tas nevēlas pieteikt lūgumu par lietas izskatīšanas atlikšanu, tostarp, lai iepazītos ar lietas materiāliem vai iesniegtu papildu pierādījumus pat lietās, kur atbildētājs ir klaji ignorējis tiesu, nesniegdams paskaidrojumus.

Vai arī apelācijas instances tiesa neuzsāk apelācijas sūdzības izskatīšanu, atliekot lietas izskatīšanu, jo apelatora (atbildētāja) – juridiskas personas – pārstāvis ir iesniedzis Ministru kabineta noteikumiem neatbilstošu slimības lapu, lūdzot lietas izskatīšanas atlikšanu? Neskatoties uz prasītāja pozīciju, ka nedz Civilprocesa likuma 209., nedz 210.pants neparedz tiesas tiesības šādā gadījumā atlikt lietas izskatīšanu un atbilstoši Civilprocesa likuma 156.pantam tiesai bija jāuzsāk lietas izskatīšana, tiesa lietu neizskata, smagi nopūzdamās, ka noslogotības dēļ tā var nozīmēt jaunu tiesas sēdi vien pēc trim mēnešiem.

Vai šādu tiesnešu rīcību diktē bailes no augstākas instances tiesas attieksmes vai bažas par „aizskartās” personas sūdzībām tieslietu ministram? Vai arī aplamais pieņēmums, ka lietu atlikšana samazina tiesnešu slodzi, jo nolēmumu varēs rakstīt kaut kad vēlāk?

Sūdzību sniegšana par šādiem lēmumiem, kā zināms, ir bezjēdzīga. Tiesas priekšsēdētāji un Tieslietu ministrijas atbildīgie darbinieki stāv kā mūris un atsaucas uz likuma „Par tiesu varu” 11.pantu. Vai tiešām tiesas neatkarība nozīmē neatkarību no jebkādas kontroles un pat no likuma varas?

Pēc būtības arī tiesneši savu dienišķo maizi saņem no nodokļu maksātājiem, tad kāpēc tāda nevērība pret tiem un klaja iztapība valsts struktūrām, likumā noteiktā sacīkstes principa vietā piemērojot „valsts interešu” vai, mazākais, vājākās puses aizsardzības principu, kam tiek upurēts gan likums, gan taisnīgums? Vai tiešām 23 neatkarības gadi ir bijuši par īss laiks, lai izskaustu padomju tiesu „humānisma” garu no Temīdas gaiteņiem?

patīk
nepatīk
drukāt
 
 
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Liene
2. Marts 2014 / 19:40
1
ATBILDĒT
Nēetisks nosaukums. Pat ļoti, redzot, kas šobrīd notiek Ukrainā.
Cita Liene > Liene
3. Marts 2014 / 00:27
5
ATBILDĒT
Nevis nosaukums ir neētisks, bet jūsu komentārs ir neloģisks. Padomājiet, kas tagad notiek Ukrainā, un ko šajā kontekstā KONKRĒTI nozīmē vārds "maidans". "Maidans" – tas attiecas uz manifestācijām Kijevā, nevis uz Krievijas iebrukumu. Turklāt raksts publicēts pirms šā iebrukuma, līdz ar to pārmest kaut ko autorei nav īpaši gudri.
Liene>CITA LIENE (vai Arta?) > Cita Liene
3. Marts 2014 / 11:41
0
ATBILDĒT
Mierīgāk, nevajag tā uzvilkties, ja nepatīk komentārs. Katrā ziņā, zinot autori, nebrīnos par šādu nosaukumu (un iespējams "ļoti gudro" komentāru no "citas Lienes")...
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
JAUNĀKĀS ESEJAS
JAUNĀKĀS TĒMAS
STUDENTA VĀRDS
 
RAKSTI ESEJU
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
1
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties