Juridiskās atbildības subjekts ir tirgus dalībnieks

Jēdzienu „tirgus dalībnieks” paskaidro Konkurences likuma 1.panta 9.punkts. Tas noteic, ka tirgus dalībnieks ir jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā.

Tirgus dalībnieki var būt fiziskas personas un juridiskas personas, kā arī personu apvienības; tie var būt kā privāto, tā arī publisko tiesību personas [1], ar vai bez peļņas gūšanas mērķa. Tomēr tirgus dalībnieku nenoteic pēc tā juridiskās formas un piederības. Būtiskākais, ka jēdziens „tirgus dalībnieks” konkurences tiesībās izprotams funkcionālā nozīmē: tā ir katra saimniecisko darbību veicoša vienība neatkarīgi no tās juridiskās formas vai finansēšanas veida.[2]

Civiltiesībās prevalējošā tiesību subjekta kā atbildības subjekta koncepcija[3] ierobežo tiesiskās atbildības efektivitāti: izbeidzot tiesību subjekta darbību vai dažādos juridiskos veidos faktiski nobēdzinot tā mantu, tiesību subjektam iespējams izvairīties no tiesiskās atbildības.

Jo īpaši tas ir liels vilinājums tiem, kas vēlas mēģināt izbēgt no samērā bargās tiesiskās atbildības par konkurences tiesību pārkāpumiem – naudas soda, ierobežojuma piedalīties publiskos iepirkumos u.tml.

Konkurences tiesībās tas netiek pieļauts

Tirgus dalībnieka kā ekonomiskas vienības uzlūkošana ļauj tam pretoties un efektīvi sasniegt konkurences tiesību mērķus.

Tiesību subjekta formas maiņa (tostarp pat likvidācija) neizbeidz tirgus dalībnieka atbildību, ja no ekonomiskā viedokļa šis cits tiesību subjekts ir daļa no vai pilnībā tā pati ekonomiskā vienība.[4] Tādējādi tirgus dalībnieka statuss nav atkarīgs no tā tiesību subjektības: kā viens tirgus dalībnieks var tikt uzlūkota arī vairāku personu apvienība, pat tāda, kas tikai veidojas vai izveidosies, ja vien pastāv ekonomiska saistība.

Tāpēc Konkurences likuma 8.panta septītā daļa noteic, ka Konkurences padomes lēmuma adresāts ir tirgus dalībnieks.

Lai arī Konkurences padomes lēmumā parasti kā adresāts ir norādīta konkrēta persona ar tās reģistrācijas numuru, kurai tiek piemērots naudas sods vai uzlikts pienākums, šāda adresāta norāde ir izprotama konkurences tiesību ietvarā, t.i., kā lēmuma izdošanas brīdī esošs tirgus dalībnieka apzīmējums.

Formāla tirgus dalībnieka jēdziena izpratne šeit apdraudētu konkurences tiesību mērķu efektīvu sasniegšanu, tostarp, tiesiskās atbildības piedraudējuma neizbēgamību.

Tas ievērojams arī pie Konkurences padomes lēmuma izpildes. Lēmums nododams izpildei pret tirgus dalībnieku, t.i., adresātu, kas lēmuma izpildes brīdī ir konkretizējams kā tirgus dalībnieks.

[1] Augstākās tiesas 2009.gada 28.augusta lēmuma lietā Nr.SKA-736/2009 Rīgas brīvostas pārvalde 5.punkts

[2] Sk. Eiropas Savienības Tiesas 2005.gada 28.jūnija sprieduma lietā Nr.C-189/02P Dansk Rørindustri 112.punktu un tur minēto nostiprināto judikatūru

[3] A.Bitāns. Civiltiesiskā atbildība un tās veidi. Rīga: AGB, 1997, 84.lpp.

[4] Sk. Eiropas Savienības Tiesas 2004.gada 7.janvāra sprieduma lietā Nr.C-204/00P Aalborg Portland 59.punktu un tur minēto nostiprināto judikatūru