Ir loģiski un vispārpieņemti, ka medicīnisku kontrindikāciju dēļ personai var tikt liegta iespēja iegūt tiesības. Ministru kabineta noteikumos ir uzskaitītas slimības un diagnozes, kas nav savienojamas ar piedalīšanos ceļu satiksmē, vadot transporta līdzekli. Tomēr ir arī citas – sociālas kontrindikācijas, kuras nevajadzētu ignorēt, lemjot par sākotnēju tiesību piešķiršanu vai to atjaunošanu pēc par smagiem Ceļu satiksmes drošības pārkāpumiem piemērotā soda izpildes. Vairākkārtēja ļaunprātīga CSN neievērošana, avāriju izraisīšana reibumā stāvoklī, kurās ir cietuši cilvēk, aizliegto psihoaktīvo vielu lietošana ir fakti, kuriem patlaban nav, bet būtu jābūt nozīmei, lemjot par atļauju personai vadīt transportlīdzekli.

Administratīvo pārkāpumu kodekss un Krimināllikums paredz iespēju sodīt CSN pārkāpējus ar tiesību ierobežošanu/tiesību atņemšanu. To piemērošana nozīmē, ka personai uz laiku līdz pieciem gadiem var tikt noteikts aizliegums vadīt transportlīdzekļus. Līdzīgas tiesiskās sekas personai var radīt arī pārkāpumu uzskaites punktu sistēma. Tomēr pēc soda laika iztecēšanas nekas neliedz personai, kurai nav medicīnisku kontrindikāciju (bet ir sociālas kontrindikācijas), sekmīgi nokārtojot teorētiskos un praktiskos pārbaudījumus, pieprasīt un saņemt tiesības. Ir labi, ka valsts reaģē uz CSN pārkāpumiem un paredz pārkāpēju sodīšanu ar tiesību atņemšanu (tiesību ierobežošanu). Tomēr būtu vēl labāk, ja likumi lielākā mērā tiktu orientēti arī uz pārkāpumu preventīvu novēršanu un cilvēku aizsardzību no pārgalvīgiem un bezatbildīgiem transportlīdzekļu vadītājiem. Rūpējoties par to, blakus medicīniskām kontrindikācijām tiesību iegūšanai likumā ir jānorāda citi apstākļi, kas neļautu personai iegūt tiesības vadīt transportlīdzekļus.

Var diskutēt par dažādiem kritējiem, kuri var būt par iemeslu tiesību iegūšanas ierobežošanai, tomēr par vienu personu grupu nevajadzētu šaubīties – tie ir transportlīdzekļu vadītāji, kuri reibuma stāvoklī izraisījuši smagas avārijas, nonāvējot vai smagi ievainojot cilvēkus. Krimināllikuma ietvaros šiem cilvēkiem nevar uz mūžu atņemt tiesības, tomēr Ceļu satiksmes likumā varētu paredzēt, ka personas, kuras tikušas sodītas par KL 260.panta trešajā daļā paredzēto noziegumu izdarīšanu, nevar iegūt tiesības arī pēc piespriestā soda izpildes, ja saskaņā ar tiesas spriedumu viņiem tika atņemtas tiesības uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem.[1] Šādu grozījumu pieņemšana nodrošinātu iespēju atsevišķiem CSN pārkāpējiem atņemt tiesības vadīt transportlīdzekli uz nenoteiktu laiku, savukārt nokārtotie eksāmeni un medicīnisko kontrindikāciju neesamība neradītu pamatu personai pieprasīt un iegūt tiesības vadīt transportlīdzekli pēc spriedumā noteiktā soda izpildes. 

Otrais priekšlikums Ceļu satiksmes likumā izstrādāts, ņemot vērā straujo psihoaktīvo vielu lietošanas izplatīšanos Latvijā. Pirms nedēļas stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz atbildību par aizliegto psihoaktīvo vielu realizāciju un citām realizācijas nolūkā izdarītajām darbībām, kas jau nesuši pirmos augļus. Saeimas deputāti atbalsta arī priekšlikumu paredzēt administratīvo atbildību par šo vielu lietošanu.

Uz sodīšanu vērstas darbības ir ļoti svarīgas, bet nav vienīgās iespējamās. Ir labi zināms, cik nozīmīga jauniešiem ir autovadītāju tiesību iegūšana. Tāpat ir labi zināms, ka narkotisko un psihoaktīvo vielu, tāpat kā alkohola, lietošana nereti kļūst par smagu autoavāriju galveno iemeslu. Rūpējoties par topošo autovadītāju un arī citu cilvēku drošību, svarīgi skaidri un nepārprotami formulēt principu: „Psihoaktīvās vielas un transportlīdzekļu vadīšana ir nesavienojamas lietas.” Šī mērķa sasniegšanu varētu sekmēt grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas paredzētu, ka tiesības vadīt transportlīdzekli nevar iegūt persona, attiecībā uz kuru tiek konstatēts, ka viņa pēdējo trīs gadu laikā ir lietojusi narkotiskās, psihotropās vai jaunas psihoaktīvās vielas vai to izstrādājumus, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota. Nav šaubu, ka tas neatturēs visus jauniešus no eksperimentiem ar savu veselību un dzīvību, tomēr būs arī tādi, kuri, apsverot iespēju „izmēģināt” kādas psihoaktīvās vielas iedarbību, atturēsies no tā, zinot, ka aizliegto vielu lietošana var attālināt viņu sapni kļūt par transportlīdzekļu vadītājiem.

Priekšlikumi par Ceļu satiksmes likuma grozījumiem nākamajā nedēļā tiks iesniegti Saeimā, tad diskutēsim par piedāvāto koncepciju un tās realizāciju.

[1] Saeima otrajā lasījumā atbalstīja manu priekšlikumu paredzēt Krimināllikumā 260.pantā trešajā daļā iespēju sodīt pārkāpējus ar tiesību ierobežošanu uz laiku līdz 10 gadiem.