Pirmkārt, rakstā ir izdarīti kļūdaini secinājumi par zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības apdrošināšanas jautājumiem.

Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 33.pantu ar zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta tiesu izpildītāja palīga profesionālo darbību saistītais iespējamais zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms. Apdrošinājuma ņēmējs ir zvērināts tiesu izpildītājs, kas slēdz individuālo profesionālās darbības riska (civiltiesiskās atbildības) apdrošināšanas līgumu par sevi un par savu palīgu, un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, kas slēdz apdrošināšanas līgumu par visu zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās darbības riska apdrošināšanu (grupas apdrošināšanas līgumu). Tiesu izpildītāju likuma 34.pants noteic, ka zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības riska apdrošināšana nodrošina prasījumus, kas var rasties sakarā ar viņa profesionālo darbību un viņa palīga darbību.

Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 1.panta 4.punktu apdrošināšanas gadījums ir ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam. Minētā panta 7.punkta b apakšpunkts noteic apdrošināšanas objektu, konkrēti, civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā – personas civiltiesiskā atbildība. Savukārt saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 1.panta 13.punktu apdrošinātais risks ir apdrošināšanas līgumā paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.

No minētā izriet, ka apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzības izmaksu atbilstoši apdrošināšanas līgumam par apdrošināšanas gadījumu, kas ir no zvērināta tiesu izpildītāja gribas neatkarīgs notikums un iestājies zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības rezultātā, tas ir, apdrošināta ir zvērināta tiesu izpildītāja civiltiesiskā atbildība. Savukārt tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radītus zaudējumus, konkrēti, nepamatoti izpildu lietās piedzīto naudas līdzekļu izlietošanu, apdrošinātājs nekompensē, jo minētais neatbilst apdrošinātajam riskam, apdrošināšanas objektam un tas nav apdrošināšanas gadījums. Ja zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīts kaitējums, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22.pantā noteikto cietušajam tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Otrkārt, rakstā pausts neargumentēts viedoklis, ka nav ieviesta efektīva zvērinātu tiesu izpildītāju kontrole.

Laikā, kad zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumus pildīja zvērināts tiesu izpildītājs J.Ilzēns, Tiesu izpildītāju likuma 84.pantā bija noteikts, ka zvērinātu tiesu izpildītāju darbību, grāmatas un izpildu lietas vismaz reizi gadā pārbauda apgabaltiesas priekšsēdētāja norīkots tiesnesis. Savukārt par zvērināta tiesu izpildītāja darbībā atklāto nepareizību novēršanu gādāja apgabaltiesas priekšsēdētājs, kura pienākums bija dot zvērinātam tiesu izpildītājam norādījumus un rīkojumus un, ja nepieciešams, ierosināt saukt viņu pie likumā noteiktās atbildības (Tiesu izpildītāju likuma 85.pants).

Attiecībā uz depozītu summu uzskaiti Tiesu izpildītāju likuma 146.pants noteica, ka zvērināts tiesu izpildītājs katram gadam kārto atsevišķu depozītu summu uzskaites grāmatu. Depozītu summu uzskaites grāmatai bija jābūt ar sanumurētām lapām, caurauklotai un caurauklojuma vietā nostiprinātai ar apgabaltiesas ģerboņzīmogu, to parakstīja apgabaltiesas priekšsēdētāja noteikts tiesnesis, un viņa sekretārs izdarīja atzīmi par cauraukloto lapu skaitu.

Lai pastiprinātu zvērinātu tiesu izpildītāju darbības uzraudzību, Tiesu izpildītāju likumā veiktas šādas izmaiņas:

• uzraudzība pār zvērinātu tiesu izpildītāju veiktajām amata darbībām atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam tiek īstenota vairākās paralēlās formās:

Atbilstoši Tiesu izpildītāju likuma 83. un 84.pantam zvērinātu tiesu izpildītāju tiešā uzraudzība piekrīt tai apgabaltiesai, kuras darbības teritorijā atrodas viņu amata vieta. Apgabaltiesas priekšsēdētāja norīkots tiesnesis var pārbaudīt zvērinātu tiesu izpildītāju darbību. Par veiktās pārbaudes rezultātiem tiesnesis informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, kas nepieciešamības gadījumā gādā par zvērināta tiesu izpildītāja darbībā konstatēto pārkāpumu novēršanu, dodot zvērinātam tiesu izpildītājam norādījumus un ieteikumus, un, ja nepieciešams, izvērtē jautājumu par disciplinārlietas ierosināšanu vai ziņo attiecīgajām institūcijām, lai zvērinātu tiesu izpildītāju sauktu pie kriminālatbildības.

Savukārt atbilstoši Tiesu izpildītāju likuma 83.panta otrajai daļai rajona (pilsētas) tiesa uzraudzību pār zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbībām veic civilprocesuālajā kārtībā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 632.pantam tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā vai viņa atteikumu izpildīt šādas darbības var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas. Tādējādi tiesības aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses tiesā zvērināta tiesu izpildītāju prettiesiskas darbības gadījumā ir garantētas ar likumu.

Tāpat saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 53.panta pirmo daļu un 54.panta pirmo daļu tieslietu ministrs un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pēc savas iniciatīvas vai pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu būtisku pārkāpumu. Ierosinātās disciplinārlietas materiāli tiek nodoti izvērtēšanai disciplinārlietu komisijai, kuras sastāvā saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 60.pantu tiek iekļauti pārstāvji no Tieslietu ministrijas, zvērinātu tiesu izpildītāju un Augstākās tiesas tiesnešu vidus.

Papildus tam 2012.gada 1.janvārī spēkā stājās Tiesu izpildītāju likuma 84.¹pants, kurā noteikts, ka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome vismaz reizi gadā nodrošina katra zvērināta tiesu izpildītāja grāmatu un izpildu lietu pārbaudi.

Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 85.pantu par zvērināta tiesu izpildītāja darbībā konstatēto pārkāpumu novēršanu gādā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, dodot zvērinātam tiesu izpildītājam norādījumus un ieteikumus, un, ja nepieciešams, izvērtē jautājumu par disciplinārlietas ierosināšanu vai ziņo attiecīgajām institūcijām, lai zvērinātu tiesu izpildītāju sauktu pie kriminālatbildības.

Ņemot vērā minēto atzīstams, ka tiesiskais regulējums zvērinātu tiesu izpildītāju darbības uzraudzības jomā šobrīd ir sabalansēts ar zvērinātu tiesu izpildītāju kā tiesu sistēmai piederīgu amatpersonu un brīvās juridiskās profesijas pārstāvju darbības pamatprincipiem, vienlaikus nodrošinot iespēju veikt nepieciešamās darbības pārkāpumu nepieļaušanai un to savlaicīgai konstatēšanai un novēršanai, kā arī paredzot noteiktu rīcības mehānismu – disciplinārprocesa uzsākšanu, pārkāpuma konstatēšanas gadījumā.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes noteiktajiem pārstāvjiem veicot zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās un finansiālās darbības pārbaudi, par pārbaužu laikā konstatētiem būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem no amata ir atcelti četri zvērināti tiesu izpildītāji. Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka nevienu no minētajiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem – pretēji J.Mellupa rakstā norādītajam – tieslietu ministrs nav atcēlis no amata par naudas līdzekļu piesavināšanos no depozītu kontiem;

• zvērināta tiesu izpildītāja depozīta konts var tikt atvērts tikai Valsts kasē:

2014.gada 1.janvārī spēkā stājās grozījumi Tiesu izpildītāju likuma 144.panta pirmajā daļā nosakot, ka zvērināts tiesu izpildītājs uz sava vārda Valsts kasē atver depozīta kontu, kurā tiek glabāti no parādniekiem piedzītie naudas līdzekļi un citas summas, kas pienākas ieinteresētajām personām (depozītu summas). Depozītu summu saņemšana un izmaksa atļauta tikai zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā Valsts kasē;

• depozītu summu uzskaite tiek veikta Izpildu lietu reģistrā, kam ir nodrošināta tiešsaiste ar Valsts kasi, kurā atrodas visu zvērinātu tiesu izpildītāju depozītu konti:

Tiesu izpildītāju likuma 146.panta otrajā daļā noteikts, ka depozītu summu uzskaites grāmatu var kārtot arī elektroniski. Kārtējā gada ietvaros elektroniski uzkrāto informāciju zvērināts tiesu izpildītājs līdz nākamā gada 1.februārim izdrukā, sanumurē, caurauklo un iesniedz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē parakstīšanai un apzīmogošanai ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes zīmogu.

Praksē, ja depozītu summu uzskaites grāmatā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome konstatē datu nesakritību, depozītu summu uzskaites grāmata no zvērināta tiesu izpildītāja netiek pieņemta, bet tiek dots laiks nesakritību novēršanai.

Tādējādi rakstā nepamatoti tiek norādīts, ka šobrīd likumā nav paredzēta kārtība, kādā kontrolēt naudas plūsmu konkrēta zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā.

Zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās darbības uzraudzība ir viena no Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības prioritātēm, kas tiek īstenota, koncentrējoties uz kvalitatīvu zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās darbības pārbaužu veikšanu. Ņemot vērā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes veikto zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās un finansiālās darbības pārbaužu rezultātus, Tieslietu ministrijas ieskatā, zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās darbības uzraudzība tiek īstenota efektīvi.

Papildus norādāms, ka rakstā minētais pirmās instances tiesas lēmums, ar kuru zvērināta tiesu izpildītāja darbības (atteikums izmaksāt uzņēmumam rezervēto summu pilnā apmērā) atzītas par prettiesiskām, procesuālajās normās noteiktajā kārtībā ir pārsūdzēts apelācijas instancē, līdz ar to tas nav stājies spēkā un lietas iznākums konkrētajā situācijā vēl nav zināms. Turklāt par iespējamām noziedzīgām darbībām saistībā ar naudas līdzekļu iztrūkumu zvērināta tiesu izpildītāja iecirkņa kontā ir uzsākts kriminālprocess un šobrīd policija veic izmeklēšanu.

Vienlaikus, pamatojoties uz SIA „RT Piedziņas grupa” sūdzību, Tieslietu ministrijā ir uzsākts pārbaudes process.