21. Septembris 2021 /NR. 38 (1200)
Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautisko vides tiesību pienākumu erga omnes raksturs
2
Mg. iur.
Gabriela Šantare
ZAB "Cobalt" zvērināta advokāta palīdze 

1970. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Starptautiskā tiesa pieņēma vēsturisku spriedumu, ar kuru tā atzina tādu valsts atbildības konceptu kā erga omnes.1 Taču starptautiskajai sabiedrībai vajadzēja gandrīz 50 gadus, lai izmantotu tiesības, kas tiek piešķirtas erga omnes pienākumu pārkāpuma gadījumā, Gambijai 2019. gadā uzsākot tiesvedību ANO Starptautiskajā tiesā pret Mjanmu par tās iespējamiem erga omnes pienākumu pārkāpumiem.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
860
21. Septembris 2021 / 17:22
4
ATBILDĒT
Interesants raksts. Konceptuāli gan laikam vajadzētu paskatīties plašāk uz vides aizsardzības prasību vispārsaistošo raksturu starptautiskajā kopienā. Vides aizsardzībai vienmēr pretī ir ekonomiskās izaugsmes intereses, kas, šķiet, vēl jo krasāk atspoguļojas starptautisko vides tiesību kontekstā. Daudzas pasaules bagātās valstis pie savas bagātības ir tikušas vēsturisku netaisnību (karu, verdzības utt.) rezultātā, kā arī pēc industriālās revolūcijas dramatiski attīstot ražošanu un šajā procesā degradējot un kaitējot videi. Šīs “civilizētās” valstis sagaida vides aizsardzības prasību ievērošanu no nabadzīgajām valstīm, nonivelējot arī šo valstu pilsoņu vēlmi dzīvot labklājībā. Es saredzu šādai situācijai tikai vienu iespējamu risinājumu – būtisku finansiālu atbalstu šīm nabadzīgajām valstīm. Un te nav un nevar būt runa par starptautiskiem aizdevumiem – citādi tas nestrādās. Es esmu tikai par vides aizsardzību, tomēr šķiet, ka indivīdu “tiesību” uz “īpašumu” konstrukcijā ir zināmas implikācijas, kas starpvalstu attiecībās iezīmē zināmu netaisnību, ja ierobežotais “īpašumu” veidojošais resurss iegūts kara, verdzības un vides degradēšanas rezultātā.
Neesmu robots > 860
23. Septembris 2021 / 23:15
2
ATBILDĒT
"Šīs “civilizētās” valstis sagaida vides aizsardzības prasību ievērošanu no nabadzīgajām valstīm, nonivelējot arī šo valstu pilsoņu vēlmi dzīvot labklājībā."

Tam gan nevaru piekrist. Attīstības valstu ceļš uz labklājību var būt īsāks un tīrāks, jo tām pieejamas "vecās pasaules" uzkrātās zināšanas un attīstītās tehnoloģijas. Nav nedz vajadzības, nedz morāla attaisnojuma 21. gadsimta attīstības valstij ķēzīties tā, kā ķēzījās 19. gadsimta attīstības valsts.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties