Kas ir izdienas pensijas un kuras personas to šobrīd saņem

Jāsaprot, ka Latvijā nepastāv vienots izdienas pensijas piešķiršanas un pensijas apmēra aprēķināšanas regulējums, kurā būtu noteikti vienoti kritēriji un definētas darbinieku grupas ar tiesībām saņemt izdienas pensijas. Izdienas pensiju regulējums ir ietverts vairākos kopš 20. gs. 90. gadiem pieņemtos savstarpēji nesaistītos likumos, kuros ar atšķirīgiem priekšlaicīgās pensionēšanās vecumiem un pensiju aprēķinu metodēm ir norādīts plašs pensiju saņēmēju loks, tai skaitā tiesneši, prokurori, izmeklētāji, militārpersonas, teātru aktieri, Jelgavas bigbenda dalībnieki, neatliekamās palīdzības darbinieki, tiesu eksperti, kuģu kapteiņi. Visus minētos izdienas pensiju saņēmējus vieno tas, ka Saeima sabiedrības vārdā ir apsolījusi nodrošināt pabalstu līdz pat 80% no saņemtās ikmēneša darba algas. Turklāt izdienas pensijas ir nevis starpposms līdz vecuma pensijas saņemšanai, bet gan izdienas pensiju tiek turpināts maksāt arī pēc vecuma pensijas iestāšanās brīža, valstij kompensējot starpību starp vecuma un izdienas pensiju.    

Ņemot vērā izdienas saņēmēju plašo loku un sadrumstaloto regulējumu, ik gadu Latvijas tiesās tiek izskatīti vairāki desmiti strīdu par izdienas pensijas piešķiršanu. Piemēram, pavisam nesen Augstākās tiesas Senāts lietā SKA-125/2025 skatīja sūdzību par izdienas pensijas nepiešķiršanu kādai personai, kura 20. gs. 80. gadu beigās bija strādājusi par Daugavpils dzelzceļa ceļu būves meistara palīgu un pieprasīja šo laiku ieskaitīt izdienas pensijas saņemšanas aprēķinā. Trīs tiesu instances vairāku gadu garumā mēģināja izsecināt, vai izdienas pensiju pieprasījusī persona ir veikusi ceļu būves meistara palīga vai meistara pienākumus. Attiecīgi, ja persona būtu veikusi nevis dzelzceļa būvniecības palīga, bet gan meistara pienākumus, tad izdienas pensija tiktu piešķirta, jo “meistara darbs saistīts ar smagiem psiholoģiskiem faktoriem, kas veicina pastāvīgu stresu darbā un izraisa ātru veselības pasliktināšanos.”

Nekādā veidā nenoniecinot un ar cieņu izturoties pret dzelzceļa būves profesiju (kas bez ironijas turpmākajos gados būs īpaši prioritāra Latvijā), nav skaidrs, kādēļ Saeimas ieskatā personas, kuras 20. gs. 80. gadu beigās ir strādājušas par dzelzceļa būvniecības meistariem būtu psiholoģiski vairāk cietušas nekā autoceļu būvniecības meistari mūsdienās. Tie būvspeciālisti, kuri 2025. gada jūlijā automašīnu plūsmas laikā aktīvi remontē Kalnciema ielas posmu no TC “Spice” Kalnciema ielas tilta virzienā, saskaņā ar pastāvošo tiesisko regulējumu izdienas pensiju nesaņems, bet dosies vecuma pensijā atkarībā no tajā laikā noteiktā pensionēšanās vecuma. Nav izslēgts, ka tas notiks pēc 70 gadu vecuma sliekšņa sasniegšanas.

Kādā veidā var tikt reformēta izdienas pensiju sistēma

Tiesību zinātnē pastāv konsekvence par to, ka tiesiskās paļāvības izvērtēšanas procesā ir jānoskaidro, cik skaidrs un konkrēts ir apsolījums par labumu saņemšanu. Proti, vai apsolītais labums jau ir iegūts, vai arī šobrīd pastāv tikai apsolījums un tiesības uz labumu tiks iegūtas pēc kāda noteikta laika posma, iestājoties kādiem apstākļiem. Tādējādi, lai noskaidrotu, vai, kādā apmērā un kurām personām tiesiskā paļāvība varētu būt izveidojusies attiecībā uz izdienas pensijas saņemšanu, izdienas pensiju saņēmējus un potenciālos saņēmējus var nošķirt pēc tiem sniegto apsolījumu uz izdienas pensiju saņemšanu konkrētības. Balstoties uz minēto izpratni ir aplūkojamas trīs atšķirīgas ieinteresēto personu grupas, kuras varētu tikt ietekmētas iespējamās reformas rezultātā.

Personas vēl nav sākušas strādāt profesijā, kas nodrošina tiesības uz izdienas pensiju

Pirmajā grupā ietilpst tās personas, kuras vēl nav sākušas pildīt profesionālos pienākumus, par ko ir apsolītas izdienas pensijas. Tās var būt personas, kuras apgūst kādu profesiju, piemēram, Valsts policijas koledžā, lai uzsāktu darba gaitas. Tāpat tā var būt jebkura cita persona, kura tikai plānojusi kļūt, piemēram, par operas, baleta vai cirka mākslinieku. Cik var noprast no publiski paustās informācijas, tieši šādas izmaiņas ir iecerējusi piedāvāt valdība izdienas pensiju reformai. Proti, reformu attiecināt uz vēl darbā nepieņemtām personām, turklāt noteikt, ka reforma nevis stāsies spēkā nekavējoši, bet gan attiecībā uz personām, kuras tiks pieņemtas darbā no 2027. gada.[1] 

Ja šādi grozījumi tiktu pieņemti, no reformas viedokļa tie būtu visneefektīvākie, jo faktiski sāktu darboties tikai pēc divdesmit un vairāk gadiem, kad izdienas pensijā būtu jādodas pirmajām personām, kurām vairs šādas tiesības nepastāvētu. Līdz tam tuvāko divdesmit gadu laikā izdienas pensijā dotos arī visas personas, kuras šobrīd ir uzsākušas darba pienākumus un būtu tiesīgas saņemt izdienas pensijas līdz pat dzīves beigām. Tādējādi likumsakarīgi, ka arī no tiesiskās paļāvības viedokļa šādi grozījumi neradītu pilnīgi nekādus riskus. Tieši pretēji - ja tik tiešām kā grozījumu spēkā stāšanās laiks būtu noteikts 2027. gads, tas varētu veicināt shēmošanu ar darba pienākumu uzsākšanu pirms reformas spēkā stāšanās, lai būtu iespējams kvalificēties izdienas pensijas saņemšanai pirms atcelšanas.

Tomēr, ja Saeima izvēlēsies valdības piedāvāto reformas īstenošanas veidu, likumdevējam visupirms būtu rūpīgi jāpārdomā un jāizveido kvalitatīvi pārejas noteikumi, kā nošķirt pēdējās personas, kuras pirms grozījumu spēkā stāšanās kvalificēsies izdienas pensijas saņemšanai. Proti, vai tās būs personas, kuras uzsākušas darba gaitas līdz reformas grozījumu spēkā stāšanās vai izsludināšanas brīdim, vai arī personām grozījumu spēkā stāšanās brīdī ir jābūt amatā jau nostrādājušām kādu laika posmu, piemēram, no 2025. gada 1. janvāra, lai tās varētu pretendēt uz izdienas pensijas saņemšanu.

Personas jau ir sākušas strādāt profesijā, kas nodrošina tiesības uz izdienas pensiju, bet vēl nav saņēmušas izdienas pensiju

Otrajā grupā ietilpst personas, kuras jau ir sākušas pildīt darba pienākumus profesijās, kurās tiek nodrošināta izdienas pensija, tomēr vēl nav pensionējušās. Lai arī politiķu ieskatā tiesiskā paļāvība nepieļauj mainīt “spēles noteikumus” attiecībā uz šādām personām,[2] tam nevar piekrist. Juridiski nozīmīgs ir tikai jautājums, kurām personām no šīs grupas ir iespējams atcelt izdienas pensiju regulējumu un kurām to ir iespējams tikai mainīt, piemēram, pagarinot nepieciešamo darba stāžu izdienas pensijas saņemšanai, nosakot citu izdienas aprēķināšanas metodoloģiju un nosakot izdienas pensiju kā starpposmu līdz vecuma pensijas saņemšanai, vai arī izdienas pensionēšanās laiku sasaistot ar vecuma pensijas iestāšanās brīdi. Turklāt minētajā grupā ietilpstošās personas arī savstarpēji atrodas atšķirīgās tiesiskās paļāvības situācijās.

Piemēram, tiesneši, kuri jau 30 gadus veic savus darba pienākumus un kuri tuvākajā laikā būs tiesīgi doties izdienas pensijās, bauda nesalīdzināmi lielāku tiesisko paļāvību, salīdzinot ar tikko karjeru sākušiem policijas izmeklētājiem, kuri ir tikai uzsākuši krāt izdienas pensijai nepieciešamo darba stāžu.

Šādus grozījumus, kuri ietekmē jau dotus apsolījumus, tiesību zinātnē sauc par pieņemtiem ar tūlītēju spēku laikā, un tie noteiktu sabiedrības interešu vārdā ir attaisnojami. Attiecīgi, ja sabiedrības intereses uz finansiālo labklājību (piemēram, lai ieekonomētu līdzekļus jauna Onkoloģijas centra būvniecību) ir būtiskākas nekā konkrētu personu tiesības uz izdienas pensiju, likuma grozījumus Saeima pēc rūpīgas ietekmes izsvēršanas var pieņemt. To apliecina arī fakts, ka ik pa laikam Satversmes tiesā tiek izskatītas un noraidītas sūdzības par valsts iejaukšanos jau uzsāktās tiesiskajās attiecībās. Piemēram, Satversmes tiesa lietā 2022-06-03 ir atzinusi par tiesiskiem pieņemtos grozījumus ar tūlītēju spēku attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, ievērojami samazinot valsts sākotnēji noteikto atbalsta periodu jau pēc staciju uzbūvēšanas.   

Jāņem vērā, ka nevienam saprātīgam cilvēkam nevar rasties likumīga, pamatota un saprātīga paļāvība uz izdienas pensiju pēc divdesmit un vairāk gadiem tādā pašā redakcijā un ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir bijuši noteikti laikā, kad personas sāka pildīt darba pienākumus vai pilda šobrīd. Līdzīgas reformas ir jau veiktas ar vecuma pensiju vecuma cenza palielināšanu, un nevienai šobrīd darba gaitas uzsākošai personai nevar būt paļāvība, ka tām būs noteikts identisks vecuma pensijas saņemšanas brīdis un pensijas aprēķināšanas metodoloģija, kāda pastāvēja, uzsākot darba gaitas. Tādēļ  juridiski visstrīdīgākais jautājums ir par to, kā varētu reformēt izdienas pensijas attiecībā uz tām personām, kuras jau ilgāku laiku ir veikušas darbu ar izdienas pensijas apsolījumu.

Viskorektāk šķiet, ka pilnībā atcelt izdienas pensiju personām ar ilgāku nekā, piemēram 40%- 50% darba stāžu no nepieciešamā izdienas pensijas saņemšanas nevarētu. Tādēļ, ja iecerētie grozījumi pasliktinātu tādu izdienas pensiju kandidātu stāvokli, kuri ir strādājuši jau vairākus gadus, Saeimai būtu jāizdomā, kā nodrošināt citas alternatīvas, kas kompensētu pagarinātu izdienas pensijas iegūšanas darba stāžu vai mainītu pensijas aprēķināšanas kritērijus. Piemēram, izdienas pensijas kandidātiem var tikt nodrošinātas bezmaksas profesionālās pārkvalificēšanās programmas, kvalitatīvas veselības apdrošināšanas polises, psiholoģiskais atbalsts vai darba vietas citās valsts pārvaldes iestādēs. Tāpat šādā gadījumā būtu jāņem vērā, cik ilgu laiku personas jau ir veikušas darba pienākumus, kas garantē tiesības uz izdienas pensiju. Jo ilgāk jau pienākumi ir tikuši veikti, jo lielāka ir veidojusies paļāvība uz izdienas pensijas saņemšanu.

Personas, kuras reformas laikā jau saņem izdienas pensijas

Trešajā personu grupā ietilpst personas, kurām izdienas pensijas saskaņā ar VSAA lēmumu ir jau piešķirtas un izdienas pensijas saņēmēja statuss iegūts vēl pirms reformas spēkā stāšanās. Pirmšķietami par juridiski korektu nevarētu atzīt situāciju, ja šādām personām izdienas pensijas izmaksa tiktu ierobežota vai samazināta. Lai gan šāda veida grozījumi formāli nebūtu pieņemti ar atpakaļejošu spēku, jo netiktu atprasītas jau izmaksātās pensijas, bet gan tikai nākotnē maksājamās, personām pēc izdienas pensijas lēmuma saņemšanas izdienas pensija vairs nav uzskatāma par apsolītu, bet gan jau par iegūtu. 

Vienlaikus arī attiecībā uz konkrēto personu grupu izdienas pensijas saņemšanas fakts pats par sevi neliedz reformēt izdienas pensijas piešķiršanas nosacījumus uz nākotni. Piemēram, ja persona turpina veikt salīdzināmus amata pienākumus, izdienas pensijas saņemšanas apmēru būtu iespējams diferencēt. Tāpat likumdevējam ir iespēja pēc pensijas vecuma sasniegšanas piesaistīt izdienas pensijas apmēru nevis pēdējiem pieciem vai trīs gadiem pirms izdienas pensionēšanās, bet plašākam laika periodam. Tādējādi likumdevējs arī sniegtu skaidru signālu izdienas pensijas kandidātiem, ka ātra pensionēšanās nekādā veidā nepasargās tās no reformas ietekmes. Tieši otrādi – ja personas paliks ilgāku laiku dienestā, tām var tikt piešķirta motivējoša atbalsta sistēma.

Jāatzīmē, ka 2009. gada ekonomiskās krīzes laikā Saeima jau bija pieņēmusi vairākus normatīvos aktus, kas būtiski samazināja izdienas pensijas jau pensionējošām personām. Piemēram, par 70% uz trīs gadiem tika samazināta izdienas pensija strādājošiem prokuroriem, militārpersonām un iekšlietu sistēmas darbiniekiem. Tomēr būtiski atzīmēt Satversmes tiesa šos regulējumus atzina par prettiesiskiem, nerodot pārliecību, ka Saeima ir izvēlējusies saudzējošāko risinājumu, kā arī paredzējusi diferencētu regulējumu atkarībā no izdienas pensijas saņēmēju blakus ienākumu gūšanas apmēra (skatīt Satversmes tiesas lietas Nr. 2009-86-01, Nr.2009-88-01 Nr.2009-76-01). Lai gan kopš spriedumu pieņemšanas ir pagājis ievērojams laika posms, Satversmes tiesas nolēmumos ir atrodamas vadlīnijas un atziņas jau piešķirtu izdienas pensiju reformēšanai.

Nobeigumā

Neskatoties uz publiski paustajiem viedokļiem, politiķiem ir daudz plašāka rīcības brīvība izdienas pensiju reformēšanā nekā viņiem pašiem šķiet. Izdienas pensiju reformu ir iespējams attiecināt ne tikai uz personām, kuras vēl nav sākušas pildīt amata pienākumus, bet diferencētā veidā arī uz personām, kuras vēl nav pensionējušās vai arī jau ir pensionējušās, bet turpina veikt līdzvērtīgus darba pienākumus un nav sasniegušas vecuma pensiju.

Nav šaubu, ka sociālā nodrošinājuma sistēma, kāda tā ir izveidojusies kopš 20. gs. otrās puses, turpmākajos gados piedzīvos ievērojamas izmaiņas ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā. Neatkarīgi no tā, kādus grozījumus politiķi nolems veikt attiecībā uz izdienas pensiju reformu, būtiskāk par sasteigtu kļūdainu reformu ir izveidot kvalitatīvu un vienotu izdienas pensiju tiesisko regulējumu, kas ietverts vienā vai vairākos saistītos normatīvajos aktos. Saprotams, šāda reforma prasa piepūli un daudz lielāku laika kapacitāti nekā kosmētisku grozījumu veikšana neskaitāmos pašreizējos izdienas pensijas regulējušajos aktos. Tomēr sakārtota izdienas pensiju sistēma būs ilgtermiņa ieguldījums Latvijas tiesību sistēmas infrastruktūrā un sabiedrības interesēs. 

[1] “Pašlaik svarīgi uzsvērt, ka esošajiem izdienas pensijas kandidātiem nekas nemainīsies”, norādīja premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības".  Vienojas pārskatīt izdienas pensiju saņēmēju loku un vecumu, https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.07.2025-vienojas-parskatit-izdienas-pensiju-sanemeju-loku-un-vecumu.a605484/

[2] Iekšlietu ministrs: Izmaiņas izdienas pensiju regulējumā būs; tās var attiecināt tikai uz jauniem darbiniekiem https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.07.2025-iekslietu-ministrs-izmainas-izdienas-pensiju-regulejuma-bus-tas-var-attiecinat-tikai-uz-jauniem-darbiniekiem.a605244/