Apsūdzētā tiesas sēdē norādīja, ka informācija, ko viņa sniegusi [žurnālistam], ir bijusi [jau iepriekš] publicēta, un tādēļ atzīstama par vispārpieejamu. Ņemot vērā to, ka informācija par Liepājas tiesā 2011.gada 31.oktobrī, atklātā tiesas sēdē iztiesājamo krimināllietu Nr.12261002510 [..] ir [iepriekš] publicēta, tā saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta sesto daļu nevar tikt uzskatīta par ierobežotas pieejamības informāciju.

Apsūdzētā tiesai ir norādījusi, ka portālā tiesas.lv sēžu kalendārā bija daudz vienkāršotāka iespēja atrast meklējamo informāciju, jo meklēšanas kritēriji pieļāva atrast interesējošo uzvārdu ar CTRL+F palīdzību pa mēnešiem. Izmantojot šādu publicēto kalendāru, tiesvedības gaitas izsekošanas iespējas un anonimizēto nolēmumu pieejamība, kas publicēta un pieejama saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 28.2, 28.7pantu un Ministru kabineta noteikumiem Nr.123 ir iegūstama informācija par to personu iztiesātajām lietām, kuras norādītas kalendārā, proti, vai tās ir notiesātas, attaisnotas, kāds sods tām piemērots, bet tas nenozīmē, ka šī informācija sniedz ziņas par personas sodāmību šī jēdziena plašākajā nozīmē, atbilstoši Sodu reģistra likumam.

Apsūdzētā norādīja arī, ka viņas izpaustā informācija par personas E sodīšanu bija iegūstama arī Maksātnespējas reģistrā, kurā norādīts gan kriminālprocesa numurs, izklāstīta lietas būtība, tādēļ jebkurai personai, kura interesējas par konkrētu, uzņēmējdarbību veicošu personu, tā iegūtu vēl plašāku informāciju nekā to bija sniegusi viņa.

Neskatoties uz minēto, Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģija (tiesas sēdes priekšsēdētāja Signe Kalniņa, tiesneses Diāna Dumbre un Iveta Brimerberga, taisot spriedumu norāda, ka:

"…tas, ka citas personas iespējams var iegūt informāciju no citiem avotiem nepadara ziņas par vispārpieejamām un publicētām.

Tiesas kolēģija nepiekrīt A viedoklim, ka tas, ka līdz 2016.gada decembrim portāla sadaļā “Tiesu kalendāri” bija iespējams piekļūt vēsturiskajiem datiem par tiesas sēdēm krimināllietās tad šī informācija kļūst par vispārpieejamu un publicētu. [..] ziņas par E sodāmību nebija vispārpieejamas un publicētas, jo [..] E norādīja, ka viņa krimināllietas izskatīšanas laikā mediju pārstāvji nepiedalījās, neatceras, ka būtu bijušas publicētas ziņas par viņa sodīšanu.”

No minētā tieši un netieši izriet, ka tikai un vienīgi tas, vai ziņas par krimināllietas izskatīšanu vai sodīšanu kādas krimināllietas ietvaros, ir publicētas kādā masu informācijas līdzeklī, ir kritērijs ziņu vispārpieejamībai, kas nav un nevar būt pareiza likuma interpretācija. No Satversmes 91. un 100. panta izriet arī tas, ka ne jau nodarījuma raksturs, tiesājamā amats, izskats, atpazīstamība jeb publicitāte un tai sekojošā žurnālistu interese un publikāciju skaits par tiesvedību, ir kritērijs “tikt aizmirstam”. Tā šobrīd tiesības “tikt aizmirstam” vairs nav tiesnesei Aijai Orniņai, nav arī Ilmāram Poikānam jeb Neo, kuram Augstākās tiesas Krimināllietu departaments atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu – 60 stundu piespiedu darbu par VID datu nopludināšanu. Nav arī polittehnologam Jurģim Liepniekam, kādreizējam DLRTC ģenerāldirektoram Guntaram Spundem, juristam Jānim Lozem, bijušajiem "Kempmayer Media Latvia" valdes locekļiem Andrejam Zabeckim, Jānim Zipam un Jānim Svārpstonam, jo viņu lietām aktīvi sekoja žurnālisti. Nav arī bijušajam Rīgas brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam un viņa vietniekam Aigaram Pečakam.

Tāpat tiesības tikt aizmirstam vairs nav juristam Nikolajam Zikovam par Aigara Egles nošaušanu kinoteātrī "Citadele". Tāpat nekādas tiesības uz privātumu nav arī slepkavam - 1972. gadā dzimušajam Ivaram Grantiņam.

Cilvēks ir brīvs tik tālu, ciktāl viņš nepārkāpj otra cilvēka brīvību, un pastāv robežas, kur sākas un beidzas brīvība. Arī tiesības uz privāto dzīvi var tikt ierobežotas, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, sabiedrības drošību un tikumību. Ja Satversmē ir nostiprināts nediskriminācijas princips, kas skaļi tiek pausts sauklī – “Viens likums – viena taisnība visiem!”, vai vienoti privātuma kritēriji nebūt attiecināmi  uz visiem tiesājamiem, neatkarīgi no žurnālistu intereses – žurnālista klātbūtnes tiesas zālē?