Nu, es tik tālā pagātnē neesmu interesējies par juridiskām lietām. Tāpat arī nenoliedzu, ka viens otrs no "likumu rakstītājiem" var būt labs tiesnesis. Runa ir par ko citu. Kā jums liekas, vai ir kaut vai ētiski, ka Kusiņš turpmāk pieņems lēmumus, kuri skar TA, ko viņa vadītais Juridiskais birojs ir iepriekš caurskatījuši un atzinuši par konstitucionāliem? Tad kāpēc krimināltiesībās Kriminālprocesa likuma 52.panta ceturtā daļa ir tāda, kāda tā ir šobrīd?! Vai tad arī šajā gadījumā tiesnesis, kurš iepriekš bijis kādā statusā nevar tomēr pieņemt pamatotu lēmumu? - Var, bet tomēr tas nav ētiski un rada šaubas, vai lēmums pieņemts pilnīgi objektīvi. Un kāpēc tad nepieciešams ST likuma 4.panta otrās daļas 2.punkts? - Tieši tāpēc, lai ST autoritāte netiktu apšaubīta! Tādēļ neuzskatu, ka Kusiņš vispār nedrīkstētu būt ST tiesnesis, bet gan uzskatu, ka nav pieļaujami viņam vienā mirklī pārlekt no pozīcijas opozīcijā... Tāpat kā neētiski ir, ja prokurors, kurš ilgstoši izmeklējis kādu lietu, pēkšņi kļūst par advokātu un aizstāv to personu, pret kuru lieta ierosināta...

Manis minētais tieši izceļ loģiskās konstrukcijas absurdumu.

Es jau iepriekš teicu, ka ar Kusiņa ienākšanu ST nu kārtējo reizi tiek diskreditēta visas sabiedrības acīs! Šoreiz tas nostrādāja itin spilgti, jo viņš faktiski nu jau būdams bez piecām minūtēm tiesnesis un tātad ST piederīgs, aizstāvēja Saeimas viedokli. Nu vai tad ST tiesneši atklāti nostāsies pret savu rītdienas kolēģi un lielajām advokātu interesēm, kurām Saeimā tik liels lobijs? Un vai Kusiņš turpmāk spēs pieņemt lēmumus, atzīstot TA, kurus kādreiz paša vadītais birojs ir atzinis par pieņemamiem, nu par antikonstitucionāliem? Stipri šaubos... Jau kopš ST izveides Saeima (lasi - dominējošās politiskās partijas ar to lobētājiem) visu laiku ir centusies kaut kā šo institūtu vājināt, vismaz atšķaidot patiesos tiesnešus ar "savējiem". Bija Muižniece, tagad Kusiņš, rīt būs vēl kāds...
Tāpat gribētos, lai man kāds paskaidro, ko nozīmē spriedumā ik pa brīdim minētā advokāta atbildība, iespējamās negatīvās sekas, kas advokātam iestājas tad, ja viņš, pārstāvot savu klientu, pieļauj profesionālu kļūdu? Kā tas izpaužas ikdienā? Kas zin kādu gadījumu, kad advokātam būtu iestājusies nopietna atbildība???
Patiesībā galvenais, kas mani personīgi uztrauc ir nevis tas, ka personai netiek apmaksāta juridiskā palīdzība, bet gan tas, ka Saeimā sēdošie, esot uz vienu roku ar advokātu kantoriem, ar laiku mierīgi pieņems tiesisko regulējumu, kas vispār izslēgs "neadvokātu" tiesības pārstāvēt personu tiesas procesā, kārtējo reizi par prioritāti izvirzot "lietu izskatīšanas ātrumu", "tiesu profesionalizāciju", nevis tiesību aizstāvību kā pamatvērtību. Jau šobrīd faktiski visilgāk tiek skatītas tieši prominento personu lietas, kur piedalās ne jau sētmalas juristi, bet tie, "profesionālie", savukārt ievērojams daudzums personu izvēlas aizstāvēt sevi paši. Tādēļ faktiski nekāds ieguvums nav saskatāms, bet biznesa intereses un konkurentu novākšana no ceļa taču ir kaut kā jāpamato, kaut ar vismuļķīgākajiem argumentiem... un Saeima ar TM dara tā, kā pieprasa skaļāk kliedzošie ar lielākajiem maciņiem un nākotnes apetīti.
Jau šodien nav saskatāms nekāds pamatojums, kādēļ kriminālprocesā personas intereses var aizstāvēt tikai zvērināts advokāts. Ja personai tiek ļauts izvēlēties aizstāvēt sevi pašai, piekrist lietas izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes, tad kāpēc persona tāpat nevar apliecināt savu atbildību par to, ka tās aizstāvību realizēs "tiesu varai nepiederoša persona"? Civillietās nu kasācijas instancē personas pārstāvību realizē tikai advokāti un vai ir mainījies vinnēto lietu skaits? - Nedomāju, vienkārši advokāti tagad pelna vairāk...

Lasot spriedumu, rodas iespaids, ka Satversmes tiesas ieskatā ētikas kodeksa un formāli funkcionējoša kontroles mehānisma esamība ir pietiekams pamats lai secinātu, ka advokāts - tā ir kvalitātes garantija.
Pie kājas, kā tas viss darbojas praksē.

tā arī līdz galam nesaprotu vienu lietu - kādēļ cilvēks, izvēloties par pārstāvi personu, kas nav advokāts, ir uzvarējis tiesā atbildētāju, kuru pārstāv advokāts, nevar saņemt atpakaļ samaksāto naudu?

Advokāta parādīšanās ar savu viedokli visos medijos, kur vien iespējams ietikt, dažas dienas pirms Satversmes tiesas sprieduma, ir tiešām mazliet komiska. Izskatās pēc izmisuma.
Drīzāk advokatūrai (un citām juridiskajām profesijām) vajadzētu mācīties no notariāta, kas ar maigām rokām, klusi, bet apņēmīgi un ļoti efektīvi lobē (labā nozīmē) savas intereses gan ministrijā, gan Saeimā. Tā sakot, bruģē sev ceļu, nevis dzēš ugunsgrēku... Varbūt visiem vairāk nekā 1000 advokātiem tuvākajā kopsapulcē beidzot pienācis laiks samest pa 50 eiro un nodibināt sev arī kādu izpildinstitūciju, kas gādātu gan par cunftes godu un pārstāvniecību, gan interešu lobēšanu?
Saņemieties, kolēģi!

Tā kā ar šādu viedokli tiesas sprieumu ietekmēt vairs nevar (jo jādomā, ka lēmums tiek pieņemts ātrāk par pēdējo dienu pirms publicēšanas), domāju, ka ļaunumu sprieduma sakarā šāds paziņojums nodarīt nevar. Taču, raugoties no ētiskās pusses, protams, ka būtu bijis korektāk sagaidīt lēcienu je spriedumu un tad teikt savu: "hop!"
Advokātam Bitānam, šķiet, ļoti sasāpējusi sirds, ja reiz pavilcies uz tik garu rakstu Delfos. Būtu labāk to piedāvājis JV, kur vismaz cilvēki saprot, kas viņiem priekšā uzrakstīts.

vēl pāris stundas un uzzināsim vai advokātu lobijs spēj uzvarēt tiesnešu neatkarību :)