Ar vārdiem: "Kad tad, ja ne tagad?" beidzas vienīgais raksts žurnālā Jurista Vārds par Amnestijas likuma nepieciešamību.[1] 

Diemžēl jāatzīst, ka likumdevējs jau vairāk kā 23 gadus nav izmantojis tam piešķirtās ekskluzīvās tiesības "dot amnestiju". Satversmes 45. panta trešais teikums paredz Saeimas tiesības izdot valstiski nozīmīgu aktu - Amnestijas likumu. Jānorāda, ka neskatoties uz piešķirtajām tiesībām Saeima pēdējoreiz tās izmantojusi tālajā 1997. gadā. Ir bijuši vairāki mēģinājumi mudināt Saeimu izmantot šīs tiesības tomēr visi mēģinājumi bijuši velti. [2]

Ar amnestiju parasti tiek saprasts augstākās valsts varas akts, ar kuru noteiktas kategorijas ieslodzītos pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda vai aizstāj to ar mīkstāku sodu. Iemesli amnestijas izsludināšanai var būt dažādi - valsts svētki, politiskās un/vai augstākās varas maiņa, cietumu pārapdzīvotība u.c. Kā liecina jaunākie Eiropas Padomes dati ieslodzīto masveida "amnestēšana" var būt saistīta arī ar infekcijas slimību izplatības ierobežošanu ieslodzījuma vietās. [3]

Kā liecina publiski paustā informācija, tad vismaz divās ieslodzījuma vietās ir konstatētas inficēšanās ar Covid - 19 ieslodzīto un darbinieku vidū. Bez tam inficēto un kontaktpersonu skaits lielākajā no ieslodzījuma vietām Rīgas Centrālcietumā turpina augt. [4]

Jānorāda, ka infekcijas izplatības draudi ieslodzījuma vietās ir īpaši bīstami, jo nav noslēpums, ka ieslodzīto imunitāte ir pavājināta, veselības aprūpe nav augstākajā līmenī, ieslodzīto skaits kamerās variē no 2 līdz 20 cilvēkiem vienuviet. Šādi apstākļi bez šaubām ir Covid - 19 un citu infekciju friendly. 

Pasaules Veselības Organizācija par prioritāti Covid - 19 izplatības apkarošanai ieslodzījuma vietās norāda - ieslodzīto personu atbrīvošanu. [5] Turklāt šāds risinājums (amnestijas izsludināšana) vismaz daļēji būtu risinājums arī citām būtiskām problēmām ieslodzījuma vietās, piemēram, nodarbināto trūkums, ieslodzīto pārapdzīvotība, cilvēktiesību pārkāpumi u.c. Šajā sakarā der atgādināt, ka Covid - 19 "ierašanās" ir tikai atlikusi Eiropas Padomes Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai vizīti Latvijā, kuru bija plānots veikt šogad. Apmeklējot  Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļu 2016. gadā Komiteja izteica brīdinājumu par šīs nodaļas iespējamu slēgšanu. Kā rezultātā rastos jautājums par aptuveni 700 ieslodzīto izvietošanu (tātad pārapdzīvotības risks citās ieslodzījuma vietās). [6]

Jāatzīst, ka nozīmīgu jautājumu atlicināšana "uz vēlāku" izpaužas ne tikai amnestijas izsludināšanas jautājumā, bet arī sodu izpildes sistēmas sakārtošanā kopumā. Uz minēto norāda daudzie Eiropas Cilvēktiesību tiesas, administratīvo tiesu un Satversmes tiesas nolēmumi, kuri konsekventi atklāj sistēmiskas pieejas trūkumu.

Šajā sakarā ilustrācijai gribētu minēt divus Satversmes tiesas spriedumus. Viens no tiem ir Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2008-48-01 „Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 74. panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 111. pantam” ar kuru par neatbilstošu Satversmes 111. pantam tika atzīts pastaigu liegums ieslodzītajiem, kuri atradās soda izolatorā. Satversmes tiesa norādīja, ka Komiteja spīdzināšanas novēršanai, kas seko līdzi Eiropas konvencijas par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu izpildei, Latvijai jau vairākkārt norādījusi, ka visiem ieslodzītajiem bez izņēmuma katru dienu jāļauj vienu stundu dienā nodarboties ar fiziskām aktivitātēm svaigā gaisā, taču Latvijas valsts institūcijas uz aizrādījumiem nav reaģējušas. Latvijas valdībai un likumdevējam jau vairāk nekā desmit gadus ir bijis zināms, ka arī soda izolatoros ievietotajiem notiesātajiem vajag nodrošināt katru dienu vismaz stundu ilgu pastaigu svaigā gaisā, lai novērstu iespējamu konvencijā ietvertā spīdzināšanas aizlieguma pārkāpumu. Satversmes tiesa uzskata, ka Latvijas valdībai un likumdevējam bija dots pietiekami ilgs laiks (vairāk kā 10 gadi !!!), lai izpildītu valsts starptautiskās saistības un nodrošinātu notiesātajiem nepieciešamās pastaigas. Otrais Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2018-25-01 “Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam”, kurā Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētajā normā paredzētajai atšķirīgajai attieksmei pret notiesātajiem vīriešiem nav objektīva un saprātīga pamata. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. pantam. Satversmes tiesa secināja, ka princips, kas sievietēm paredz vieglāku brīvības atņemšanas soda izciešanas režīmu, pēc būtības darbojas gandrīz 50 (!) gadus. Līdz 2021. gada 1. maijam konstatētie trūkumi jānovērš.

No abiem spriedumiem secinājums ir viens valdība piever acis uz būtiskiem trūkumiem, kuru savlaicīga novēršana būtu atbrīvojusi valsti no apkaunojošiem spriedumiem ar kuriem atzīti ieslodzīto tiesību aizskārumi un noteiktas kompensācijas. 

Ar šo publikāciju nekādi nevēlos vainot valdību un/vai mācīt kā jāstrādā. Mans mērķis ir rosināt diskusiju par amnestijas izsludināšanas nepieciešamību. Kā pamatoti ir teicis Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš: "Katrai Saeimai vismaz vienreiz būtu jādod amnestija." [7] 

Aicinu rosināt diskusiju par Amnestijas likuma nepieciešamību tieši šajā visiem grūtajā laikā.  Kritēriji pēc kuriem atbrīvot ieslodzītos ir ne tik vien juridiskās tehnikas jautājums, cik labās gribas, drosmes un uzņemšanās jautājums. Izrādisim sapratni, cilvēcīgumu un žēlsirdību.

#Kad tad, ja ne tagad??

—————————————

[1] https://juristavards.lv/doc/183454-kad-tad-ja-ne-tagad/

[2] https://www.tvnet.lv/6234135/svetku-amnestija-pavers-celu-uz-brivibu-simtiem-noziedznieku, https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-skatis-ieceri-par-13janvara-grautina-dalibnieku-amnestiju.a292205/, http://deputatiuzdelnas.lv/lv/notikumu-hronika/likumu-grozijumi/amnestijas-likumprojekts-2008gads.html

[3] https://www.coe.int/en/web/human-rights-rule-of-law/-/mid-term-impact-of-covid-19-on-european-prison-populations

[4] https://www.ievp.gov.lv/lv/jaunums/covid-19-izplatibas-ierobezosanai-ari-rigas-centralcietuma-izsludina-karantinu

[5] https://www.euro.who.int/en/health-topics/health-determinants/prisons-and-health/focus-areas/prevention-and-control-of-covid-19-in-prisons-and-other-places-of-detention/faq-prevention-and-control-of-covid-19-in-prisons-and-other-places-of-detention

[6] https://sputniknewslv.com/Latvia/20190815/12273162/Latvijai-varetu-likt-slegt-cietumu.html

[7] Latvijas Neatkarīgā televīzija, "Vai Latvijā tiks izsludināta amnestija?", 09.10.2008., www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/zinas/article.php?id=321502