Satversmes tiesa 2020. gada 30. decembrī pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2020‑08‑01 “Par Civilprocesa likuma 1. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”.

Faktiski visi lietas dalībnieki bija vienisprātis, ka konstitucionālās sūdzības iesniedzējas pamattiesības ir aizskārusi nevis pati apstrīdētā tiesību norma, bet gan vispārējās jurisdikcijas  tiesas veiktā tās interpretācija.

Saeima norādīja, ka personas tiesības uz taisnīgu tiesu ir ierobežojusi tieši Augstākās tiesas judikatūrā nostiprinātā apstrīdētās normas interpretācija, nevis pati apstrīdētā norma.

Arī tiesībsargs pievienojas Saeimai, uzskatot, ka tiesvedība izskatāmajā lietā būtu izbeidzama, uzsverot Augstākās tiesas judikatūras neatbilstību apstrīdētajā normā ietvertajiem likumdevēja mērķiem.

Satversmes tiesa to arī izdarīja, lietu izbeidzot un secinot, ka “Ņemot vērā apstrīdētās normas mērķi un patieso jēgu, Satversmes tiesa secina, ka pieteikuma iesniedzējai Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietverto pamattiesību aizskārumu konkrētajā lietā ir izraisījusi nevis pati apstrīdētā norma, bet gan tās interpretācija un piemērošana vispārējās jurisdikcijas tiesā.”

Piebilstams, ka ar šo Senāta “judikatūra” negatīvās atzīšanas prasībās beidz pastāvēt de facto, jo Satversmes tiesas likuma 29. panta otrā prim daļa nosaka, ka Satversmes tiesas lēmumā par tiesvedības izbeigšanu sniegtā tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

Atgādināms, ka līdzīgs rezultāts, Senāta aplamo judikatūru "laužot" Satversmes tiesai, bija arī lietā Nr. 2011-01-01, pēc kā Senāts no savas iepriekšējās judikatūras (e.g., SKC-174/2010) atkāpās arī formāli (skat., SKC-118/2016, SKC-252/2016 (15. secinājums), SKC-287/2016).

Vairāk pašā Satversmes tiesas 2020. gada 30. decembra lēmumā lietā Nr. 2020‑08‑01:

2020_08_01_Lemums_par_tiesvedibas_izbeigsanu.pdf (tiesa.gov.lv)