Šajā strīdā, pieļauju, vietā ir teiciens - audiatur et altera pars (uzklausīsim otru pusi).
Tātad jāaicina otra puse un jānoskaidro tie faktiskie apstākļi, kas ļaus bezpartejiskam arbitram objektīvi izspriest strīdu.
Var arī vienkāršāk - pārbaudījums, ielejot katram sūdzībniekam plaukstā izkausētu svinu, - kuram būs čulgas, tas būs vainīgais. Tomēr, kopš elektronikā izmanto bezsvina lodēšanas tehnoloģijas (ROHS), šis pārbaudījumu veids nav populārs, jo ir videi nedraudzīgs. Pārbaudījums ar karstu dzelzi varētu būt arī nesamērīgs, jo otrā pusē ir dāma.
Vienīgā doma palikusi - tiesu divkauja. Dāma šajā gadījumā varētu algot kādu kareivīgu pārstāvi, piemēram , I.Girsu, kurš Rīgas Apgabaltiesā, kad tika uzaicināts piecelties sakarā ar Gaišās Augstgodības Tiesas ierašanos, nevis nodrebēja un lēca kājās kā pedervelns no lādītes, bet pašcieņas pilnā balsī atbildēja - kad es piecelšos, tad tu kritīsi!

Tā gan būtu interesanta tiesa - no vienas puses jāpierāda, ka aizskarts gods un cieņa, no otras - ka padoms bijis nepareizs, sekojoši arī goda un cieņas aizskāruma nav. Ja ir pārliecība ka kolēģis devis nepareizu padomu, otro vajadzētu but vieglāk pierādīt. Jautājums tikai - ja pats zini atbildi, kāpēc dodies pie advokāta.
Turklāt – vai advokāts ceļot prasību tiesā par goda un cieņas aizskārumu nepārkāptu ētikas kodeksu attiecībā uz konfidencialitāti? Mierīgi spēju iedomāties situācijas, kad pats fakts, ka es vēlos saņet advokāta konsultāciju būtu uzskatāms par konfidenciālu (Piemēram, jautājumos par paternitātes noteikšanu).

Kārtējā pērle! Nebeidzu vien apbrīnot.

Varētu varbūt pajautāt, kāds ir šīs advokātes uzvārds, negribās uz tādu uzrauties?

Ierosinu JV iekārtot Seskim pašam savu sleju. Tas ir to vērts!

Latvijas Republikas Advokatūras likuma 107.panta regulējums noteic, ka zvērināta advokāta garīgās mokas ir intelektuāls darbs, un šī darba mērķis nav peļņas gūšana.
Tomēr apziņu urdīja jautājums - kāds ir pozitīvais likumdevēja gribas akts attiecībā uz advokātu darbības reglamentēšanu?
Mēģinot rast atbildi uz urdošo sāpi, deduktīvās aspirācijas kvintisencē sublimējos atziņā, ka advokāta virsuzdevums nav iekļaujams rakstu burtos, zīmējot tos likumu tekstos,- tas ir tverams tiesību principu perspektīvā.
Mazais cilvēks dodas pie advokāta ar savu mazo sāpīti un mierina sevi, ka gudrais advokāts gan radīs balzāmu,ko liet aizvainotās tiesiskās apziņas aprepējušajās brūcēs.
Tomēr advokāta uzdevums nav mazā cilvēka problēmu apzelēšana sholastisku metaforu un metafizikas aspektu mērcē, tā ir tā dēvēto "kaktu juristu" daļa - balansējot uz šaurās robežas starp vienkārši amorālu rīcību un speciālsubjektību Krimināllikuma Sevišķās daļas pantu regulējumā, darboties vienā frekvencē ar mazo cilvēku, un iegūt par to materiālu atzinību peļņas veidā.
Advokāta misija ir cilvēka izklāstītos faktiskos apstākļus izmantot kā pavedienu mākslas darba - Buhāras paklāja analoga Tiesiskuma telpā, aušanai. Advokāts saprot, ka cilvēka sāpe kā neliela prievīte ir jāloka pierādījumu teorijas, juridiskās metodes un tiesu judikatūras stellēs, pamazām to dzīparojot un margojot aizvien gludāku un interesantāku - labs advokāts auž Tiesiskuma pavedienus gluži kā mītiskā Ariadne, kura tika pārvērsta par zirnekli.
Tālākā procesa gaitā unisonā ar advokātu Tiesiskuma mākslas darbu turpina arī tiesa, līdz beidzot, kad process tiek ievadīts debašu stadijā, atskan liktenīgie vārdi - viss ir piepildīts-, šajā brīdī gar Temīdas acu apsēju notek dzidra asara, un Tiesiskuma izplatījumā iedegas jauna zvaigznīte, kas turpmāk tiks izmantota judikatūras apcirkņos.
Kā kādreiz atzina viedie grieķu Aeropāga filozofi - katra pareizi un taisnīgi izspriesta lieta paņem daļiņu no spriedēju dvēseles. Tātad advokāta honorārs nav peļņa, bet gan neliela atlīdzība par zaudēto dvēseles daļu procesā.
Kas attiecas uz prasītājiem un atbildētājiem - šos subjektus labāk nelaist par versti tuvāk tiesai, tāpat kā "kaktu juristus" - viņi ar savām rupjajām vibrācijām tikai aizbiedē Tiesiskuma smalkās mūzas, kas piedalās intīmajā Tiesiskuma mākslas darba radīšanas procesā.

toties, tā kā zem R burta nav daudz dāmas advokātes, tad varbūt atnāks ziņa, ka aizmirsāt čeku paņemt :)

droši vien, ka šādus piemērus varētu atrast abās "frontēs".
vislabākais varbūt nāk klajā ar konkrētiem uzvārdiem, vai vismaz izstāstīt, ko konkrēti advokāte pateica nepareizu un kāpēc, tad par to bija jāmaksā

doties atpakaļ un paprasīt čeku :)