Pamatnostādnes sastāv no trim būtiskiem blokiem:
1. Cilvēku tirdzniecības profilakse, kas ietver sabiedrības informēšanu un izpratnes veidošanu, speciālistu izglītošanu, kā arī cilvēku tirdzniecības upuru rehabilitāciju un aizsardzību.
2. Cilvēku tirdzniecības apkarošana, kas ietver cilvēku tirdzniecības gadījumu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un vainīgo personu saukšanu pie kriminālatbildības.

3. Sadarbības koordinācija un informācijas apkopošana, kas ietver starpnozaru sadarbību, jo cilvēku tirdzniecības novēršana un apkarošana ir atkarīga no vairāku valsts un pašvaldības iestāžu un nevalstiskā sektora rīcības un kompetences.

Cilvēku tirdzniecības portrets Latvijā saglabājas nemainīgs. Svarīgākie cēloņi, kāpēc cilvēki kļūst par cilvēku tirdzniecības upuriem, ir saistīti ar sociāli ekonomisko situāciju valstī. „Latvija joprojām ir cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsts un cilvēku tirdzniecības upuri no Latvijas tiek ekspluatēti ārvalstīs, taču, uzlabojoties Latvijas ekonomiskajiem apstākļiem, nākotnē Latvija varētu kļūt par cilvēku tirdzniecības mērķa valsti,” norāda Iekšlietu ministrijas Nozares politika departamenta direktors Dimitrijs Trofimovs.

Tāpēc pamatnostādnēs uzsvars likts arī uz cilvēku tirdzniecības darbaspēka ekspluatācijas nolūkā novēršanu un apkarošanu, kā svarīgu pasākumu izvirzot darbaspēka ekspluatācijas gadījumu identificēšanu un nepieciešamību pilnveidot sabiedrības izpratni par cilvēku tirdzniecību darbaspēka ekspluatācijas nolūkā.

Statistika liecina, ka cilvēku tirdzniecības apjomi diemžēl nesamazinās. Vienlaikus tas apliecina, ka īstenotie pasākumi cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā ir efektīvi, jo kompetento valsts un pašvaldības iestāžu speciālisti spēj identificēt cietušās personas un informēt tās par Latvijā pieejamo palīdzību, atbalstu un aizsardzību, kā arī izskaidrot cilvēku tirdzniecības upuriem viņu tiesības. Informatīvo kampaņu un pasākumu rezultātā sabiedrība kļūst zinošāka un Latvijas valstspiederīgie aizvien biežāk apzinās, ka ir kļuvuši par ļaunprātīgas izmantošanas upuriem, kā arī vēršas pēc valsts nodrošinātās palīdzības un aizsardzības.

Pamatnostādnes ir izstrādātas ciešā sadarbībā ar nevalstisko sektoru, kas kopš 2002.gada ir uzkrājis nozīmīgu pieredzi atbalsta sniegšanā cilvēku tirdzniecības upuriem. Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” juriste Gita Miruškina mediju brīfingā norādīja, ka īpaša uzmanība jāpievērš darbam ar sociālajās institūcijās dzīvojošajiem jauniešiem, jo viņi ir viena no lielākajām cilvēku tirdzniecības upuru riska grupām. Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt cilvēku tirdzniecības upuriem kvalitatīvu iespēju atgriezties normālā dzīvē. piemēram, nodrošinot darbu un dzīves vietu.

Savukārt Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 3.nodaļas cīņai pret cilvēku tirdzniecību un sutenerismu priekšnieks Armands Lubarts mediju brīfingā norādīja, ka līdz ar 14.janvārī atbalstītajām „Cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādnēm 2014. – 2020.gadam” ieguvēji būs arī policisti, jo pamatnostādnes paredz plašu policijas darbinieku izglītošanu, un šī policistu kapacitātes paaugstināšana noteikti pozitīvi ietekmēs cilvēku tirdzniecības gadījumu atpazīšanas un atklāšanas iespējas.

Cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādnes izstrādātas saskaņā ar Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, un dokumentā ietvertie pasākumi ir saskaņoti ar Eiropas Savienības Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012. – 2016.gadā, Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību un ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to.