15. Janvāris 2014 15:08
Jaunumi
Atbalsta priekšlikumu par 30 gadiem pagarināt iespēju tiesas ceļā noskaidrot sadarbību ar VDK

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 15.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu, kas paredz par vēl 30 gadiem pagarināt termiņu, lai likumā noteiktā kārtībā būtu iespējams konstatēt kādas personas sadarbības faktu ar Valsts drošības komiteju (VDK) padomju laikā.

Spēkā esošā likuma „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” redakcija noteic, ka sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas noilguma termiņš beidzas 2014.gada 19.maijā. Neveicot likuma grozījumus, pēc šī termiņa nebūs tiesiska pamata vērtēt kādas personas iespējamo sadarbību ar VDK. Kā informēja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītāja Zinta Ābola, sadarbību ar VDK tiesā konstatēt ir grūti, un šāds fakts pierādīts tikai 11 lietās no 400.

Patlaban virkne likumu paredz tiesību ierobežojumu personām, kuras ir bijušas VDK darbinieki vai informatori. Termiņa pagarinājums nepieciešams, lai aizsargātu valsts drošību un demokrātisko iekārtu, norāda Saeimas Nacionālās drošības komisija, kas sagatavojusi likumprojektu.

Komisijas sēdē izvērsās diskusija par to, vai un kā būtu publiskojama VDK aktīvo „aģentu” kartotēka jeb tā dēvētie „čekas maisi”, taču, kā norādīja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, apspriežamais likumprojekts neparedz „čekas maisu” atvēršanu.

Šodien sēdē klātesošās amatpersonas kliedēja vairākus mītus par „čekas maisiem”. Latvijas situācija ir unikāla, jo valsts rīcībā faktiski ir tikai salīdzinoši niecīga drošības komitejas dokumentācijas daļa. Eksperti uzsvēra, ka nebūtu lietderīgi nekritiski publiskot šīs kartītes, jo ar ierakstiem tajās pilnīgi noteikti nepietiktu, lai pierādītu kāda līdzdalību padomju režīma noziegumos. Cilvēki, kuru vārdi ierakstīti šajās aģentu kartītēs, paši par to varēja arī nezināt, viņu parakstu uz tām nav. Daudzi no tā dēvētajiem „aģentiem” sadarbojās organizētās noziedzības vai ekonomisko noziegumu apkarošanā, kas toreiz bija VDK kompetencē. Eksperti uzsvēra, ka situācija šajā jomā bijušajās postkomunisma valstīs ir ļoti atšķirīga.

Deputāti atbalstīja priekšlikumu, ka likumā paredzētie ierobežojumi ir jāpagarina, iespējams, turpmākajos lasījumos diskutējot par to, vai 30 gadi ir samērīgs termiņš. Likums patlaban paredz iespēju ikvienai personai pieprasīt ziņas attiecībā uz sevi par iespējamo VDK dokumentu esamību Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā. Turklāt ikvienai fiziskai personai ir tiesības vērsties tiesā, lai apstrīdētu sadarbības faktu.

Juridiskā komisija lūgs Saeimu priekšlikumu iesniegšanai grozījumiem likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” otrajam lasījumam atvēlēt divas nedēļas.

 

patīk
nepatīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 181 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties