Šķīrējtiesa ir alternatīva strīdu risināšanai valsts tiesu iestādēs, ko savstarpējo strīdu risināšanai labprāt izvēlas komersanti, jo šo procesu raksturo ātrums un konfidencialitāte, kā arī šķīrējtiesas sprieduma galīgums. Tomēr patlaban Latvijā šķīrējtiesas bauda salīdzinoši zemu reputāciju un sabiedrības uzticību, kritizējot to darbību, lēmumu kvalitāti. Šķīrējtiesu patlaban var dibināt jebkurš uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, tādējādi graujot šķīrējtiesu būtību, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā.

Latvijā ir reģistrētas vairāk nekā 200 pastāvīgās šķīrējtiesas, kas ir nesamērīgi daudz, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Piemēram, Zviedrijā darbojas viena, bet Igaunijā – trīs pastāvīgās šķīrējtiesas, norāda likumprojekta autori.

Likumprojekts nosaka, ka pastāvīgo šķīrējtiesu var izveidot biedrība, kura apvieno vismaz 10 juridiskas personas, tās biedu kopējais neto apgrozījums gadā nav bijis mazāks par 71 vienu miljonu eiro un biedrība ir reģistrēta vismaz pirms trim gadiem. Šiem kritērijiem atbilst lielākā daļa nozaru asociāciju. Apgrozījuma kritērijs izvirzīts, lai biedrība apvienotu nozīmīgus tautsaimniecības nozares spēlētājus, kuri parasti darbojas ilgtemiņā. Tieslietu ministrija prognozē, ka līdz ar jaunā regulējuma spēkā stāšanos pastāvīgo šķīrējtiesu skaits varētu samazināties par vairāk nekā 80 procentiem.

Uz esošajām pastāvīgajām šķīrējtiesām statusa un apgrozījuma ierobežojumi neattieksies pirmos divus gadu pēc likuma spēkā stāšanās, ja tās pēdējo piecu gadu laikā būs izskatījušas vismaz 200 civiltiesiskus strīdus.

Vienlaikus likumprojekts paredz iespēju izveidot arī ad hoc šķīrējtiesu kāda konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai.

Šķīrējtiesas varēs izšķirt jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot vairākus likumā noteiktus strīdus gadījumus.

Izšķirot strīdus šķīrējtiesā, nav paredzēta vispārējās jurisdikcijas tiesas iesaiste, piemēram, par pierādījumu iegūšanu vai šķīrējtiesnešu iecelšanu. Tas nebūtu lietderīgi, ņemot vērā valsts tiesu lielo noslodzi, jo mazinātu lietas izskatīšanas ātrumu un efektivitāti.

Likumprojekts izstrādāts, par pamatu ņemot ANO UNCITRAL Starptautiskās komercšķīrējtiesas parauglikumu, kā arī ņemot vērā Ņujorkas konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu. Patlaban šķīrējtiesu izveidošanu un darbību regulē Civilprocesa likums.

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Par abiem likumprojektiem Saeimai vēl jālemj otrajā un trešajā lasījumā.