„Daudzkārt esam saņēmuši sabiedrības nosodījumu par  garajiem tiesvedības procesiem. Mūsu pašmērķis nav izskatīt lietu īsā termiņā, tas ir jāsabalansē ar kvalitāti, kas galvenokārt nodrošina tiesu un tiesnešu prestižu. Jau tagad redzam  būtisku uzlabojumu Rīgas apgabaltiesā, lietu nozīmēšanas termiņi ir ievērojami saīsinājušies, un secinājums, ka viss iet tik lēni, nu jau ir mīts. Neviena reforma nav īstenojama bez dialoga un sadarbības ar tām personām, kuru darbu tieši skars šīs izmaiņas, tādēļ esmu aicinājusi jūs kopā, lai apspriestu iespējas, vai un kas arī būtu uzlabojams, lai pārmetumi tiesu varai par lēnīgumu un necaurspīdīgumu izzustu no dienaskārtības,”  uzrunājot klātesošos tiesu priekšsēdētājus,  teica B.Broka.

„Tiesu namu koncepcija neparedz jaunu namu būvniecību, šajā gadījumā mēs nerunājam par infrastruktūras izmaiņām, bet gan vēlamies ieviest strukturālas izmaiņas, lai sekmētu tiesu noslodzes izlīdzināšanos un lietu nejaušības principa ievērošanu tiesās”, apspriežamo tiesu namu koncepciju precizē Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš.

Savukārt Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis norāda tieši: „Pastāv objektīvi milzīga slodžu nesamērojamība starp Rīgu un pārējās Latvijas teritorijas tiesām. Tiesnešiem būtu jābrauc uz Rīgu, lai izlīdzinātu noslodzi. Manuprāt, ir pienācīgi jāizvērtē un jāapspriež pareizākais tiesu namu koncepcijas variants, lai tik tiešām mēs varētu runāt par tiesu procesa efektivizēšanu visā Latvijā."

Jāpiebilst, ka Tieslietu ministrijas vadības tikšanās un no tās izrietošās diskusijas ar Rīgas tiesu apgabala tiesu priekšsēdētājiem notika jautājumā par Rīgas tiesu apgabalā ietilpstošo tiesu teritoriju maiņu.

Tiesu namu koncepcija ir apspriesta arī ar lielāko daļu no tiesu priekšsēdētājiem citu apgabaltiesu teritorijās, un reformai pausts konceptuāls atbalsts, uzsverot, ka tas ir veids, kā ne tikai izlīdzināt tiesu noslodzi, bet arī samazināt riskus, ko rada mazas tiesas  ar nelielu tiesnešu skaitu, kas nenodrošina lietu sadales nejaušības principu un specializācijas iespējamību.

Tikšanās laikā Rīgas tiesu apgabala tiesu priekšsēdētāji pauda dažādus  viedokļus, tostarp apsverot, vai šāda reforma uzlabos situāciju Rīgas tiesu apgabalā un mazinās tiesu pārslodzi. Tomēr diskusiju gaitā tika atzīts: lai gan vēl ir vērtējami vairāki praktiski jautājumi, tomēr kopumā būtu iespējams virzīties arī uz tiesu teritoriju apvienošanu Rīgas tiesu apgabala ietvaros, radot priekšnosacījumus resursu pārdalei un sekmējot pārslodzes, ko rada lieli lietu uzkrājumi, samazināšanos.