Šāds lēmums pieņemts, izvērtējot otrreizējai caurlūkošanai iesniegtos priekšlikumus, kā arī ņemot vērā Valsts prezidenta Andra Bērziņa iebildumus. Savā vēstulē Saeimai Valsts prezidents uzsvēris, ka ar pieņemto regulējumu tiktu īstenota atšķirīga attieksme pret vienādos un salīdzināmos apstākļos esošām personām – ārvalstīs dzīvojošiem vēlētājiem, jo vēlētāji, kuri pieteiksies balsot pa pastu, varēs izvēlēties vēlēšanu apgabalu, bet tiem, kuri balsos Latvijas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās, šādu tiesību nebūs.

Grozījumi arī paredz, ka turpmāk Saeimas vēlēšanās vēlētāji varēs nobalsot iepriekš, savu balsi nododot glabāšanā. Tāpat paredzēts, ka karavīri un zemessargi, kuri dienestu pilda ārvalstīs, balsot varēs starptautiskās operācijas rajonā.

Savukārt, ņemot vērā izmaiņas Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā šī gada sākumā, Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties arī personas ar ierobežotu rīcībspēju.

Tāpat grozījumi paredz, ka, kandidējot Saeimas vēlēšanās, kandidātam rakstiski būs jāapliecina, ka viņš prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. Līdz šim Saeimas deputāta kandidātam bija jāsniedz latviešu valodas prasmes pašnovērtējums.