Eiropas Komisijas veiktajā pētījumā ir norādīts, ka 83% aptaujāto uzskata korupciju Latvijā par ļoti un diezgan izplatītu parādību. Vidēji ES valstīs korupciju par aktuālu problēmu savā valstī uzskata 76%.

No visiem aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem 33% uzskata, ka pēdējo trīs gadu laikā korupcijas līmenis Latvijā ir  palielinājies, savukārt 41% pauž, ka tas ir palicis nemainīgs. Salīdzinot ar iepriekšējo Eirobarometra speciālo pētījumu, respondentu uzskati praktiski nav mainījušies – 24% uzskata, ka korupcijas līmenis ir palielinājies, bet 45%, ka tas ir nemainīgs.

Atbildot uz jautājumu par to, vai korupcija ikdienā iedzīvotājus ietekmē personiski, 20% Latvijas iedzīvotāju atbildēja apstiprinoši (vidēji ES – 26%), savukārt 76% to noliedza. Šie dati liecina, ka iedzīvotāji retāk nekā 2011.gadā personiski saskaras ar korupciju, jo 2011.gadā apstiprinoši atbildēja 34%.

Tāpat aptaujas dati liecina, ka pastāv nesamērība starp  uztverto un pieredzēto korupciju Latvijā, ko veicina gan augsts sabiedrības informētības līmenis par korupcijas slēptajām formām darījumos, kuros iedzīvotāji personiski nav iesaistīti, gan, salīdzinot ar citām ES valstīm, ļoti augstās prasības (59% uzskata, ka atbildība par koruptīvām darbībām netiek atbilstoši piemērota), kritiska attieksme un neuzticība publiskajai pārvaldei, gan arī ārkārtīgi augstā iedzīvotāju gatavība pašiem dot, piemēram, dāvanu.

Taujāti, vai, saņemot valsts sniegtu pakalpojumu, būtu pieļaujami papildu maksājumi vai dāvanas, 38% atzina, ka viņiem būtu pieņemami pasniegt naudu, bet 67% norādīja, ka viņiem pieņemami būtu pasniegt dāvanu institūcijas darbiniekam.  

Tik augsta gatavība apdāvināt amatpersonas, saņemot valsts pakalpojumu, nav nevienā citā ES valstī. KNAB uzskata, ka iedzīvotāji priekšstatu, ka sev aktuāla jautājuma risināšanai valsts vai pašvaldības iestādēs ir nepieciešami prettiesiski maksājumi, rada gan ilgstošie jautājumu izskatīšanas procesi institūcijās, gan administratīvās prasības jeb birokrātiskie šķēršļi.

Ņemot vērā to, ka korupcijas izpausmes formas kļūst arvien komplicētākas un slēptākas, kā arī pretkorupcijas pasākumi daudzās jomās vēl arvien nav pietiekami efektīvi, korupcijas izplatība Latvijā atsevišķos sektoros vēl arvien ir ievērojama. Pētījuma dati liecina, ka Latvija pieder pie valstīm ar vidēji augstu korupcijas izplatības līmeni, kur sabiedrība ir ļoti skeptiska par jautājumu atrisināšanu valsts un pašvaldības iestādēs godīgā ceļā.

Tomēr pēdējos gados pamazām sarūk to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka Latvijas valsts iestādēs pastāv korupcija – 2011.gadā 90% iedzīvotāju norādīja, ka valsts pārvaldē pastāv korupcija, savukārt 2013.gadā jau 81%. Aptaujātie uzskata, ka kukuļdošana vai kukuļņemšana un varas ļaunprātīga izmantošana personīgās interesēs visvairāk ir izplatīta politiskajās partijās (tā uzskata 54% aptaujāto), policijā un muitā (58%), veselības aprūpes sistēmā (2013.gadā 53%, 2011.gadā 57%), to amatpersonu vidū, kuras izsniedz būvatļaujas (2013.gadā 48%, 2011.gadā 53%) un vērtē valsts iepirkumu konkursus (2013.gadā 47%, 2011.gadā 57%).

Eiropas Komisijas speciālā Eirobarometra pētījuma par korupcijas uztveri ietvaros 2013.gada februārī un martā tika veiktas intervijas ar 26 786 ES dalībvalstu iedzīvotājiem, tajā skaitā ar 1014 Latvijas iedzīvotājiem.

Ar Eirobarometra pētījumu iespējams iepazīties šeit, savukārt faktu lapu par Latviju pieejams šeit.