Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs sešas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un sešas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētājs ir Valsts ieņēmumu dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Lauku atbalsta dienests, Daugavgrīvas cietuma administrācija un Jelgavas pilsētas dome.

AT Civillietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu bet, rakstveida procesā - deviņas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un divas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem.

Savukārt AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs desmit lietas. Divās lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības, vienā lietā - gan kasācijas sūdzība, gan prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumu. Trīs lietas izskatīs sakarā ar pieteikumu par tiesas nolēmuma jaunu izskatīšanu. Divās lietās saņemtas sūdzības par apelācijas instances tiesas lēmumu atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai. Vēl divās lietās saņemtas apsūdzēto sūdzības par atteikšanos pieņemt kasācijas sūdzības.

Informācija par atsevišķām lietām

• 10.martā Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pašvaldības lēmuma atcelšanu.

Pieteicējai pieder zemesgabals, kuram iepriekš bija noteikts zemes lietošanas mērķis „Zeme, uz kuras galvenā lauksaimnieciskā darbība ir lauksaimniecība”. Zemesgabalam tika izstrādāts un pašvaldībā apstiprināts detālplānojums, saskaņā ar kuru zemesgabalu paredzēts apbūvēt. Pašvaldība mainīja zemesgabala lietošanas mērķi atbilstoši detālplānojumā paredzētajai zemes izmantošanai, nosakot lietošanas mērķi „Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme”. Zemes īpašniece pret šo lēmumu iebilst, jo uzskata, ka zemesgabalu faktiski nemaz nevar izmantot tādā veidā, kā paredzēts detālplānojumā (apbūvēt), iekams pašvaldība nav veikusi nepieciešamās darbības plūdu riska novēršanai konkrētajā teritorijā.

Risināmais jautājums saistīts ar to, vai pašvaldība varēja mainīt zemes lietošanas mērķi atbilstoši detālplānojumā paredzētajam zemes izmantošanas veidam, ja faktiski šo zemi detālplānojumā paredzētajā veidā nevar izmantot. (Lieta SKA-295/2014).

• 11.martā Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par cietuma administrācijas faktisko rīcību.

Lietā strīds ir par to, vai ieslodzītajam ir pienākums nosūtīt vēstuli citam ieslodzītajam tajā pašā cietumā, izmantojot vispārējo kārtību, kādā sūtījumi tiek veikti. Proti, vai ir nepieciešama pastmarka, kā to prasīja cietums. (Lieta SKA-42/2014).

• 12.martā Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts VID lēmums daļā par papildu budžetā noteikto uzņēmumu ienākuma nodokli un ar to saistīto soda naudu un nokavējuma naudu.

Lietā ir izšķirams jautājums par likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta piektās daļas interpretāciju. Šajā tiesību normā ir sniegta "ar uzņēmumu saistītas personas" definīcija. Strīds lietā ir par to, ko saskaņā ar šo definīciju saprot ar "personu, kurai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme komercsabiedrībā". (Lieta SKA-80/2014).

• 14.martā Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pienākuma uzlikšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei turpināt izskatīt naturalizācijas iesniegumu.

Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Naturalizācijas pārvaldes vadītāja 2010.gada 18.jūnija lēmumu pieteicēja naturalizācijas iesniegumu atteikts izskatīt, jo pieteicējs neatbilst Pilsonības likuma 12.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem tādēļ, ka naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā viņa pastāvīgā dzīvesvieta Latvijā bija nepilnu gadu. Pieteicējs lēmumu apstrīdēja, norādot, ka viņš ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā kā nepilsonis kopš 1990.gada 4.maija.

Pilsonības likuma 12.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personas, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā un kurām naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvijā, skaitot no 1990.gada 4.maija (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1.jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža).

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde šo tiesību normu interpretēja tādējādi, ka personas, kura vēlas tikt uzņemta Latvijas pilsonībā, pēdējai pastāvīgajai dzīvesvietai bez pārtraukuma piecus gadus līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienai ir jābūt Latvijā.

Savukārt pieteicējs uzskata, ka viņa nodzīvotais laiks Latvijā no 1990.gada 4.maija līdz 2000.gada 27.novembrim ir pietiekams, lai pretendētu uz Latvijas pilsonību. Pieteicējs arī uzskata, ka Latvijā pastāvīgi nodzīvotajā laikā ir ieskaitāms ne tikai laiks, kad pieteicējs atradās Latvijā, bet arī viss laika periods kopš 1990.gada 4.maija, kad pieteicējs kā nepilsonis tika reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā, tajā skaitā arī laiks no 2002.gada novembra līdz 2008.gada martam, kad viņš atradās Krievijā.

Konkrētajā lietā ir strīds, vai Pilsonības likuma 12.panta pirmajā daļā noteikto piecu gadu termiņu pastāvīgai dzīvesvietai Latvijā skaita kā nepārtraukti nodzīvotu laika posmu, vai laika periodu, kas var būt pārtraukts un var sastāvēt no vairākiem Latvijā nodzīvotiem laika sprīžiem, kas kopsummā sastāda likumā paredzēto termiņu. (Lieta SKA-21/2014).