Priekšlikumi tika apspriesti 11.marta LĀB valdes sēdē, kura lēma virzīt tos iestrādāšanai likumā. Diskusija par šiem priekšlikumiem, iesaistoties Veselības ministrijas pārstāvjiem, 13.martā notiks arī Farmācijas konsultatīvajā padomē. Tā kā LĀB ir pieteikusi savu dalību Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātu izveidotajā darba grupā par jauno psihoaktīvo vielu ierobežošanas pasākumiem, priekšlikumu izstrādāšana gala redakcijā un pieņemšana parlamentā varētu virzīties pietiekami raiti.

LĀB grozījumi paredz:

1. 4.panta 1.daļu, kurš paredz iespēju ar īpašu lēmumu atbrīvot noteiktas vielas no kontroles pasākumiem, ja tās nerada nekādu vai rada minimālu ļaunprātīgas izmantošanas iespēju, jo tās sastāvā esošās vielas nav viegli atdalāmas tādā daudzumā, ko var ļaunprātīgi izmantot, attiecināt arī uz jaunām psihoaktīvām vielām.

2. 4.panta 2.daļu izteikt šādā redakcijā: Latvijā ir aizliegta jaunu psihoaktīvu vielu vai tās saturošu izstrādājumu izplatīšana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana vai pārsūtīšana bez Slimību profilakses un kontroles centra lēmuma par attiecīgās vielas atbrīvošanu no šajā likumā paredzētajiem kontroles pasākumiem.

Jaunas psihoaktīvas vielas ir definētas šā likuma 1.panta 13.punktā. Arī pašlaik (saskaņā ar pagaidu aizliegumu) Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) 12 mēnešu laikā sniedz atzinumu, vai kāda konkrēta viela ir vai nav iekļaujama aizliegto un kontrolējamo vielu sarakstā (MK noteikumi Nr.847). Tomēr ar šādu mehānismu jaunas psihoaktīvas vielas tirgot nav aizliegts. LĀB piedāvā jau esošo pagaidu aizlieguma kārtību piemērot pēc apgriezta principa un:

3. 4.panta 3.daļu izteikt šādā redakcijā: „Ar Slimību profilakses un kontroles centra lēmumu, laikposmā līdz 12 mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas par jaunas psihoaktīvas vielas iespējamu nonākšanu apritē Latvijas teritorijā, var atļaut tādu jaunu psihoaktīvu vielu vai tās saturošu izstrādājumu iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai izplatīšanu, kuras pēc pārbaudes nav iekļautas Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos un par kurām ir iegūta informācija no Eiropas Agrīnās brīdināšanas sistēmas, saņemts tiesu ekspertīžu iestādes atzinums vai tās atzītas par 4.pantā minētajām psihoaktīvām vielām.”

Šāda kārtība ir leģitīma un pamatota ar Preču un pakalpojuma drošuma likumā iestrādātajām prasībām, tostarp izdevumus par preces risku izvērtēšanu sedz pats ražotājs vai izplatītājs.

Vienīgais jautājums, kas šeit varētu rasties, ir par termiņu – ja SPKC atzīst, ka šādu atzinumu uzņēmējam var sagatavot īsākā laika posmā nekā 12 mēneši, tas, protams, būtu lieliski.

4. 4.panta pārējās daļās tiek atrunāts, ka kārtību, kādā SPKC veic atzinuma sagatavošanu, nosaka Ministru kabinets, kā arī pārsūdzēšanas mehānismus.

Tā kā SPKC ir izstrādāta iekšēja kārtība atzinuma sniegšanas procesam, tā ir samērā viegli pielāgojama Ministru kabineta noteikumu izstrādei.

LĀB ir pārliecināta, ka šādi likuma grozījumi būtu gana efektīvs līdzeklis jauno psihoaktīvo vielu aprites reālā ierobežošanā Latvijā. Šāda kārtība neprasīs papildu budžeta līdzekļus, iespējams, pat tos ietaupīs, jo izdevumus par kādas vielas risku izvērtējumu vairs nesegs valsts.

Papildus šai normai ir jāizdara grozījumi Krimināllikumā, jāuzlabo Tirgus uzraudzības padomes darbs attiecībā uz ķīmisku vielu apriti Latvijas tirgū, kā arī efektīvāk jāīsteno policijas darbs attiecībā uz šo vielu tirdzniecību ielās, līdzās bērnu un jauniešu izglītības un izklaides vietām. Neskatoties uz tirgošanas aizliegumu, valsts kontroles institūcijām ir jāsaglabā resursi un kapacitāte kontroles funkcijas nodrošināšanai attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām, kuras turpmāk tik un tā būs pieejamas nelegālajā apritē.