IeM kopumā darbojas 27 valsts informācijas sistēmas, gadā tām tērē 7,5 milj. latu. Revidenti konstatējuši, ka IeM nav izstrādāta vienota informācijas tehnoloģiju (IT) jomas attīstības stratēģija un prasības IT projektu uzraudzībai, izveidotās pārvaldības institūcijas darbojas formāli.

Revīzijā tika vērtēta divu informācijas sistēmu (Biometrijas datu apstrādes sistēma (BDAS) un Kriminālprocesa informācijas sistēma (KRASS)) izveide un lietošana.

Kopš 2012.gada BDAS teorētiski ir ieviesta lietošanā, taču vēl 2014.gada 1.janvārī Valsts policijas rīcībā nebija visa tās lietošanai nepieciešamā aprīkojuma un sistēma netika lietota kā plānots. VK uzskata, ka lielākā problēma ir bijusi IeM nespēja jau sākotnēji noteikt šā projekta mērķi un izmaksas, lai to reāli varētu izmantot darbam. Sākotnēji plānoto 2,8 milj. latu vietā BDAS ieviešana izmaksās vismaz 6 milj. latu, no tiem 2,08 milj. latu vēl būs nepieciešami tehnikas un licenču iegādei. Puse šīs summas tiks izlietota, lai segtu licenču iegādes cenu palielinājumu.

Līdzīgi ir ar KRASS, kuras izveidē iztērēti vairāk nekā 600 tūkstoši latu. Šī sistēma plānota, lai nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu starp tiesību aizsardzības iestādēm un veicinātu operatīvu kriminālprocesa lietu virzības kontroli. Šeit lielākā problēma bijusi IeM nespēja laikus izstrādāt normatīvos aktus sistēmas pilnvērtīgai izmantošanai. Rezultātā trīs gadus pēc sistēmas ieviešanas informāciju par kriminālprocesiem Valsts policija uzkrāj ārpus KRASS citos elektroniskos vai papīra formāta reģistros. Policisti un prokurori atzīst, ka bremzējošs faktors ir sistēmas lēnā darbība. Tehniskajās specifikācijās KRASS ātrdarbības rādītājos tika paredzēti tikai pieci vienlaicīgi lietotāji. Patlaban VP vien ir gandrīz četri tūkstoši sistēmas lietotāju.

VK secina, ka informācijas sistēmas Valsts policijā netiek izmantotas noteiktajiem mērķiem un plānotajā apjomā, tādēļ valsts budžeta līdzekļu – gandrīz 4,5 milj. latu – izlietojums nav bijis efektīvs. Tomēr situāciju vēl varētu labot, ja IeM veiks pasākumus, lai sistēmas sāktu pilnvērtīgi lietot.

Par trūkumiem IT jomā liecina arī datortehnikas iegāde un sadalījums. 2012.gada beigās no citās jomās ietaupītajiem līdzekļiem VP novecojušās datortehnikas nomaiņai nopirkti 1000 datori, taču šie datori savus lietotājus sasniedza tikai pusgadu pēc to iegādes.

Revīzijā arī atklājās, ka 2011. un 2012. gadā veiktajā transportlīdzekļu nomas iepirkumā paredzētās 81 apvidus automašīnas vietā nomā iegādātas 216, bet 431 vidējās klases transportlīdzekļa vietā – 139. Atvēlētajā iepirkuma kopsummā policija iekļāvās, taču saņēma vismaz par 38 automašīnām mazāk nekā plānots un ekspluatācijā krietni dārgāko apvidus auto lielais pārsvars stipri palielinās izdevumus. Rezultātā nomas līgumu darbības laikā neekonomiski tiks tērēts vairāk nekā miljons latu.

No lauku iecirkņa inspektoriem nepieciešamajiem 200 transportlīdzekļiem lietošanā piešķirti tikai 119. Arī nomātā transporta noslodze ir nevienmērīga – gandrīz piektdaļai auto netiek izmantota pat puse no līgumos atļautās nobraukuma normas, bet desmitā daļa jau šobrīd pārsniegusi atļauto normu.

Valsts kontrole vairākkārt norādījusi uz pārkāpumiem Valsts policijas transportlīdzekļu ekspluatācijas uzraudzībā, kas rada iespēju automašīnas plaši izmantot ne tikai dienesta, bet arī privātām vajadzībām. Revidenti konstatējuši, ka policija ilgstoši izmanto transportlīdzekļus arī laikā, kad izslēgtas vai nedarbojas uzstādītās GPS sistēmas. Ļoti bieži auto pēc darba un brīvdienās tiek turēti ārpus noteiktās stāvvietas. Lielākajā daļā pārbaudīto gadījumu ceļazīmēs norādītais maršruts, nobrauktie kilometri un laiks būtiski atšķiras no GPS fiksētajiem datiem. Piemēram, trīs mēnešu laikā viens auto ceļazīmēs neuzrādītajās dienās saskaņā ar GPS datiem nobraucis līdz 2098 km.

Lai nodrošinātu efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, pilnveidotu iekšlietu nozares IT jomas pārvaldību, kā arī novērstu trūkumus transportlīdzekļu ekspluatācijā, VK sniegusi IeM un Valsts policijai piecus ieteikumus.