Par zvērinātiem advokātiem kļuvuši zvērinātu advokātu palīgi Aleksandrs Balodis, Lāsma Liepiņa, Dace Mihaļska un Sandra Zariņa, kā arī maksātnespējas procesu administrators Kaspars Oļehnovičs un pašnodarbināts jurists Ģirts Osis.

Pēc zvēresta pieņemšanas Augstākās tiesas priekšsēdētājs jaunajiem advokātiem vēlēja ikdienas darbā atcerēties par zvērestā solīto atbildību – atbildību ne tikai par savu prestižu, bet arī par tiesu sistēmu kopumā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs atkārtoja jau iepriekš Advokātu konferencē pausto vēlējumu advokātiem godprātīgi un pēc labākās iespējas pildīt ikvienu pienākumu, arī pārstāvot tos maznodrošinātos klientus, kam juridisko palīdzību apmaksā valsts. I.Bičkovičs atgādināja par Tieslietu padomes pētījumu par tiesu uzticamību ietekmējošiem faktoriem, kas parādīja, ka tiesu sistēmas prestižs ir atkarīgs ne tikai no tiesas spriedumiem, bet no visām juridiskajām profesijām, kas saistītas ar tiesas procesu. Visnegatīvākais vērtējums dots par tiesu izpildītāju un zvērinātu valsts apmaksāto advokātu darbu.

I.Bičkovičs arī atgādināja, ka ir sākts ceļš uz advokāta procesu civilprocesā, jau šobrīd paredzot, ka kasācijas instancē lietas var vest tikai pats dalībnieks vai advokāts. „Tā ir advokāta lomas stiprināšana, bet tas uzliek atbildību tieši advokātiem – no tā, cik pieejami un profesionāli būs advokātu pakalpojumi, būs atkarīgs, vai izdosies šo procesu ieviest un vai tas gūs atbalstu. Advokātu atbildība līdz ar to palielinās,” sacīja I.Bičkovičs.

Lai kļūtu par zvērinātu advokātu, persona, kurai ir atbilstoša izglītība un darba stāžs, kārto advokātu eksāmenu. Pēc eksāmena nokārtošanas, ja Zvērinātu advokātu padome nav saņēmusi ziņas, ka pretendenta uzņemšanai ir Advokatūras likumā noteiktie šķēršļi, pretendentu uzņem zvērinātu advokātu skaitā. Saskaņā ar Advokatūras likuma 46.pantu Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem jaunuzņemto zvērināto advokātu zvērestu.