“Mēs atbalstām Ukrainas iedzīvotājus un viņu tiesības pašiem izvēlēties savu nākotni. ES atbalsta Ukrainas valdību tās centienos stabilizēt valsti un veikt reformas, kā arī pauž apņēmību atbalstīt Ukrainas suverenitāti un tās teritoriālo integritāti,” uzsver Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Eiropadome pauda stingru pārliecību, ka 21.gadsimta Eiropā nav pieņemama spēka un spaidu piemērošana, lai grozītu robežas. Krievija ar savām darbībām klaji pārkāpj Helsinku procesu, kurš pēdējos 40 gadus ir sekmējis Eiropas sašķeltības novēršanu un mierīga un vienota kontinenta veidošanu. Tāpēc ES valstu un valdību vadītāji vienojās turpināt sankcijas pret Krieviju, paplašinot sarakstu ar 12 Krievijas valsts amatpersonām.

Eiropadome pauda nožēlu, ka Krievija vēl aizvien nav spērusi soļus, lai mazinātu krīzi, un ka joprojām nav sākušās sarunas starp Ukrainu un Krievijas Federāciju. Ar sankcijām ES nevēršas pret Krievijas tautu, bet gan pret tās amatpersonām, kuras ir atbildīgas par notikumiem Ukrainā un par Krimas aneksiju. Šīm amatpersonām Tāpat Eiropadome uzdeva Eiropas Komisijai sagatavot priekšlikumus tālākiem pasākumiem pret Krieviju, ja tā turpinās eskalēt situāciju Ukrainā.

Eiropadome stingri nosodīja Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai, neatzīstot tā saucamo referendumu Krimā, kas ir klajs Ukrainas konstitūcijas un starptautisko tiesību pārkāpums. Tāpēc Eiropadome lūdza Eiropas Komisiju izvērtēt Krimas pievienošanas juridiskās sekas un saistībā ar Krimu ierosināt ekonomiskus un finansiālus ierobežojumus.

Tikšanās laikā ES no jauna apliecināja savu mērķi vēl vairāk stiprināt politisko asociāciju un ekonomikas integrāciju ar Gruziju un Moldovas Republiku. Tā apstiprināja, ka ne vēlāk kā līdz 2014.gada jūnijam jāparaksta asociācijas nolīgumi, tostarp attiecībā uz padziļinātām un visaptverošām brīvās tirdzniecības zonām. Tāpat ES nolēma Ukrainai sniegt 1,6 miljardu eiro lielu finansiālo palīdzību, kā arī atvērt tirgu Ukrainas precēm.