Šīs izmaiņas nepieciešamas, lai, ņemot vērā diskusijas pēc Zolitūdes traģēdijas, precizētu un pilnveidotu jauno Būvniecības likumu, kas stāsies spēkā šī gada oktobrī, norāda komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.

Būtiski pastiprināta būvniecības kontrole – turpmāk būvinspektoriem būs ne tikai jāpārbauda, vai būvdarbi sākti likumīgi un būvizstrādājumi atbilst projektam, bet arī būs jāpārliecinās par būvmateriālu dokumentācijas atbilstību būvlaukumā un par atklātajiem trūkumiem jāinformē būvmateriālu tirgus uzraugošā iestāde. Valdībai turpmāk būs jānosaka, kādos gadījumos nepieciešama ne tikai būvprojekta, bet arī būves ekspertīze, kā arī būvprojekta ekspertīzes sastāvu veikšanas kārtība un apjoms. Tāpat precizēta sabiedrības iesaiste būvniecības procesos, lai iedzīvotāji pēc iespējas agrāk uzzinātu par viņu teritorijā plānotajiem būvdarbiem, informē J.Ozoliņš.

Sabiedriskā apspriešana turpmāk būs jāveic par tādu objektu būvniecību, kuriem nebūs piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, bet, kas var radīt būtisku ietekmi – smaku, troksni, vibrāciju vai citu piesārņojumu videi. Pašvaldība varēs noteikt arī citus gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana, bet ne teritorijai, kurai vēl ir spēkā detālplānojums.

Likuma grozījumi arī paredz noteikt būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja funkcijas un savstarpējo sadarbību. Regulējums papildināts ar jaunu uzdevumu būvvaldei, kurai būs jānosaka būvinspektoram obligāto būvlaukuma apmeklējumu grafiks.

Likuma izmaiņas paredz saukt pie atbildības personas, kuras kavē iespēju būvinspektoram apskatīt un pārbaudīt ēku tās būvdarbu un ekspluatācijas laikā.

Tāpat atbildīgajām institūcijām ne retāk kā reizi piecos gados būs jāpārbauda būvspeciālistu reģistrā informācija par ikvienu būvspeciālistu.

Plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā līdz ar jauno Būvniecības likumu šī gada 1.oktobrī.

Tautsaimniecības komisija lūgs Saeimu grozījumus Būvniecības likumā otrajā lasījumā skatīt 22.maija parlamenta sēdē.