Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un desmit blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētājs ir Rīgas dome, Valsts ieņēmumu dienests, Vides pārraudzības valsts birojs un Tieslietu ministrija.

AT Civillietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs divas kasācijas sūdzības. Rakstveida procesā izskatīs 20 kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem, sešus kasācijas protestus par spēkā stājušiem pirmās instances tiesas nolēmumiem, deviņas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem un vienu pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā trīs lietās izskatīs apsūdzēto vai viņu aizstāvju kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Vienā lietā iesniegts prokurora kasācijas protests un divās lietās – gan kasācijas sūdzības, gan protests.

Informācija par atsevišķām lietām:

• Administratīvo lietu departaments 29.maijā rakstveida procesā izskatīs pieteicēju kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Strīds lietā ir par privatizācijai nodota pašvaldības īpašuma – ēkas – nosacīto cenu. Pieteicēji ir zemes gabala īpašnieki, uz kura atrodas privatizējamā ēka un vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības. Taču dome apstiprinātajos privatizācijas noteikumos objekta nosacīto cenu, pieteicēju ieskatā, noteikusi nepamatoti lielu, ņemot vērā vērtētāja sniegto objekta tirgus cenu.

Tādējādi galvenais tiesību jautājums šajā lietā ir par to likuma „Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību” normu interpretāciju, kas regulē nosacītās cenas noteikšanu, tostarp arī jautājums par to, vai nosacītā cena var sakrist ar objekta tirgus cenu. (Lieta SKA-111/2014).

• Administratīvo lietu departaments 29.maijā rakstveida procesā izskatīs Rīgas domes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Pieteicējai bija izsniegta atļauja spēļu zāles atvēršanai. Jau pēc atļaujas izsniegšanas Azartspēļu un izložu likums tika grozīts un tā 42.panta sestā daļa noteica, ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, pašvaldības dome (padome) ar motivētu lēmumu ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās. Savukārt šā panta septītā daļa noteica, ka šā panta sestajā daļā minētajā gadījumā pašvaldības izsniegtā atļauja atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās zaudē spēku pēc pieciem gadiem, skaitot no attiecīgā domes (padomes) lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Rīgas dome atcēla savu atļauju, vienlaikus nosakot, ka tās lēmums stājas spēkā nekavējoties.

Apgabaltiesa ir atstājusi spēkā lēmumu par atļaujas atcelšanu, bet atcēlusi daļā, ar kuru noteikts, ka šis lēmums stājas spēkā nekavējoties.

Rīgas dome ir iesniegusi kasācijas sūdzību par spriedumu daļā par nekavējošu spēkā stāšanos, uzskatot, ka tādējādi piecu gadu termiņš, kas noteikts iepriekš minētajās normās būs skaitāms tikai no sprieduma stāšanās spēkā.

Šobrīd šis ir vienīgais palikušais strīda jautājums. (Lieta SKA-83/2014).

•  Administratīvo lietu departaments 29.maijā rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Pieteicējai SIA „Sātiņi-S” pieder nekustamie īpašumi, kuru lielākā daļa atrodas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas dabas lieguma „Sātiņu dīķi” robežās. Pieteicēja īpašumos veic saimniecisko darbību – zivsaimniecību. Sugu un biotopu aizsardzības likums paredz zemes īpašnieku pienākumu veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu, kā arī nodrošināt migrējošiem dzīvniekiem (arī putnu sugām, kas nav iekļautas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos) netraucētu atpūtu un barošanos migrācijas sezonas laikā un ieviest saudzīgas ekoloģiskās metodes, lai novērstu dzīvnieku nodarītos postījumus. Tādēļ pieteicējai attiecīgās sezonas laikā rodas zaudējumi zivsaimniecībā. Šajā sakarā likums paredzēja zemes īpašniekiem tiesības saņemt no Latvijas vides aizsardzības fonda līdzekļiem kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem.

Ekonomiskās krīzes laikā Sugu un biotopu aizsardzības likumā tika ietverts pārejas noteikumu 8.punkts, nosakot, ka kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem neaprēķina un neizmaksā 2009., 2010. un 2011.gadā. Tādēļ 2009.gadā pieteicējai, kad tā vērsās iestādē kompensācijas aprēķināšanai un saņemšanai, tā tika atteikta.