Radiostacijas valsts valodā drīkstēs bez ierobežojumiem iekļaut raidījumus vai raidījumu fragmentus arī svešvalodā, nodrošinot tulkojumu latviešu valodā.

Savukārt radiostacijām, kurām pašreiz apraides atļaujā programmas daļa latviešu valodā noteikta mazāka par pusi, varēs izvēlēties - veidot programmu valsts valodā vai svešvalodā. Radio programmas, kas veidos saturu svešvalodā, drīkstēs bez jebkādiem ierobežojumiem iekļaut raidījumus valsts valodā bez pienākuma nodrošināt tulkojumu svešvalodā.

Grozījumu mērķis ir atteikties no šobrīd radiostaciju apraides atļaujās noteiktajiem procentuālajiem ierobežojumiem, kādai daļai programmu jābūt valsts valodā un kādai – svešvalodā.

Pašlaik virkne radiostaciju formāli izpilda apraides atļaujās noteiktos valodu ierobežojumus, tomēr praksē tos ir viegli apiet, piemēram, saturu latviešu valodā raidot vēlu vakarā, naktī vai agri no rīta, komisijas sēdē skaidroja mediju nozares eksperti.

Komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece lūdza Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi iesniegt detalizētu likumprojekta risku analīzi, iekļaujot tiesvedības, latviešu valodas lietojuma telpas samazināšanās un satura kvalitātes risku analīzi. Tāpat likumprojektu komisija lūgs vērtēt tiesībsargam un Tieslietu ministrijai.

Piedāvātie likuma grozījumi stiprinās latviešu valodas lomu Latvijas kultūrvidē, vienlaikus veicinot sabiedrības integrāciju, jo lielākam skaitam programmu būs jābūt tikai valsts valodā un programmām svešvalodās nebūs nekādu ierobežojumu izmantot valsts valodu, uzskata likumprojekta autori. Tāpat regulējums būs labvēlīgāks attiecībā uz mazākumtautību tiesībām lietot savu valodu un tiesības uz vārda brīvību.

Pašlaik radio klausītāji var dzirdēt 37 radiostacijas latviešu valodā, 17 radiostacijas, kas raida pilnībā vai galvenokārt svešvalodā, un 13 radiostacijas, kam puse programmu ir svešvalodā un puse - valsts valodā, informē likumprojekta autori.

Likumprojekts trīs lasījumos vēl jāskata Saeimai.