Reformas mērķis ir tiesu darba optimizācija un efektivitātes paaugstināšana, jo šobrīd Latvijā ir novērojamas būtiskas tiesnešu noslodzes atšķirības. Saskaņā ar 2013.gada datiem rajonu (pilsētu) tiesu līmenī saņemto un izskatīto civillietu un krimināllietu skaits vienam tiesnesim dažādās tiesās var atšķirties pat vairāk kā četras reizes.

Apgabaltiesu darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu apvienošana paredzama pakāpeniski. Sākotnēji reformu paredzēts ieviest Rīgas tiesu apgabalā, apvienojot rajonu (pilsētu) tiesu teritorijas, kā rezultātā tiktu izveidota viena tiesa (kā juridiska vienība), kuras teritorija atbilstu visa Rīgas tiesu apgabala teritorijai. Šai Rīgas pirmās instances tiesai būtu tiesu nami (pašreizējas Rīgas tiesu apgabalā esošās rajona (pilsētas) tiesas). Apvienojot Rīgas pilsētas tiesu teritorijas, paredzēts ne tikai racionālāk izmantot tiesnešu kapacitāti, bet arī citus tiesas resursus, piemēram, veidot vienotu arhīvu, centralizēt kanceleju darbu u.c.

Vērtējot iespējamo Rīgas tiesu apgabala tiesu un to zemesgrāmatu nodaļu teritoriju apvienošanu, Tieslietu ministrija saskatījusi iespēju no Rīgas tiesu apgabala Ogres rajona tiesu pievienot Zemgales tiesu apgabalam un Siguldas tiesu pievienot Vidzemes tiesu apgabalam, tādējādi atslogojot Rīgas apgabaltiesu, kas apelācijas kārtībā skata minētajām tiesām piekritīgās lietas.

Līdz ar tiesu teritoriju pārskatīšanu paredzēts mainīt arī zemesgrāmatu nodaļu institucionālo piederību un to darbības teritoriju.

Ministrijas ieskatā, kam piekrita arī Tieslietu padome, pārējā Latvijas teritorijā reforma būtu ieviešama pēc „tīro” tiesu instanču reformasbeigām, papildus veicot detalizētu pieejamības risku un satiksmes infrastruktūras izvērtējumu.

Ministrija informēja, ka rajona (pilsētu) tiesu reformas koncepcija tiek saskaņota arī ar citām institūcijām – prokuratūru, tiesu izpildītājiem, policiju u.c.

Jautājums skatīts Tieslietu padomes 16.jūnija sēdē.