„Zeme ir mūsu valsts pamatvērtība un nacionālā bagātība, tāpēc nedrīkstam ļaut to izsaimniekot. Ar izmaiņām plānojam noteikt, ka priekšroka zemes iegādei laukos būs tiem cilvēkiem, kas nodarbojas tieši ar lauksaimniecību, nevis tiem, kas gūst peļņu, tikai pērkot un pārdodot zemi. Vēlamies, lai iedzīvotāji zemi izmantotu lauksaimniecības produkcijas ražošanai,” iepriekš norādīja par likumprojektu atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.

Likuma grozījumi nosaka ierobežojumus lauksaimniecības zemes tirdzniecībai, lai izskaustu spekulatīvus darījumus un masveida zemes izpirkšanu.

Viena fiziskā vai juridiskā persona varēs iegādāties līdz diviem tūkstošiem hektāru lauksaimniecības zemes. Pašvaldības, pamatojoties uz ilgtermiņa attīstības redzējumu un attīstības prioritātēm, stratēģiskajiem mērķiem, kā arī telpiskās attīstības perspektīvu, varēs noteikt fiziskām vai juridiskām personām lauksaimniecības zemes iegādes ierobežojumus, kas varēs būt arī mazāki par diviem tūkstošiem hektāru.

Savukārt biedrības un nodibinājumi, kas darbojas jau trīs gadus un to darbības mērķis ir saistīts ar dabas aizsardzību, lauksaimniecības kultūraugu vai produktu ražošanu vai medību saimniecību, drīkstēs iegādāties zemi platībā līdz pieciem hektāriem.

Lai persona turpmāk varētu iegādāties lauksaimniecības zemi, tai jābūt reģistrētai kā saimnieciskās darbības veicējai, kā arī tiesīgai saņemt tiešmaksājumus un pēdējo trīs gadu laikā jābūt ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas. Tāpat personai būs nepieciešama pieredze lauksaimniecībā vai jāiegūst lauksaimnieciskā vai tai pielīdzinātā izglītība.

Zemes īpašniekam apsaimniekošana būs jāsāk gada laikā pēc zemes iegādes un rakstiski jāapliecina tās izmantošana ražošanā, ja zeme iepriekšējā vai konkrētajā gadā ir pieteikta tiešmaksājumiem. Ja trīs gadu laikā zemes īpašnieks nenodrošinās tās izmantošanu, tiks paredzētas soda sankcijas.

Savukārt uzņēmumiem jābūt reģistrētiem Latvijā kā nodokļu maksātājiem un jānodarbina cilvēki, kuri ir ieguvuši profesionālo izglītību nepieciešamajā jomā. Tāpat šiem uzņēmumiem jābūt tiesīgiem saņemt tiešmaksājumus, kā arī vismaz pēdējo trīs gadu laikā jāgūst ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vismaz vienas trešdaļas apmērā no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Līdz ar likuma grozījumiem līdzšinējais regulējums papildināts ar jaunu pantu par Latvijas Zemes fondu, kas nacionālā līmenī veicinās lauksaimniecības zemes resursu aizsardzību, pieejamību, racionālu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu. Zemes fonds sāks darboties 2015.gada 1.jūlijā.

Tāpat likums papildināts ar lauksaimniecības zemes darījumu izskatīšanas kārtību, deleģējot uzraudzību pašvaldības izveidotai komisijai, kā arī valdībai būs jānosaka kritēriji lauksaimniecības zemes darījumiem.

Likuma grozījumi lauksaimniecības zemei arī nosaka pirmpirkuma tiesības.

Līdzšinējais likums noteica, ka zemi var pirkt ikviens mūsu valsts pilsonis, valsts, pašvaldību un privātie uzņēmumi, zemnieku saimniecības, reliģiskās organizācijas, kā arī augstskolas. Ārvalstu pilsoņi un citu valstu uzņēmumi no šī gada 1.maija zemi varēja nopirkt ar tādiem pašiem nosacījumiem kā iepriekš minētie subjekti. Līdz šī gada 30.aprīlim ārzemniekiem bija noteikti ierobežojumi – zemi varēja nopirkt saskaņā ar citiem likumiem, ja ārvalstu pilsoņi vēlējās veikt uzņēmējdarbību Latvijā kā pašnodarbinātie zemnieki un vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvoja mūsu valstī, kā arī vismaz trīs gadus pēc kārtas aktīvi nodarbojās ar lauksaimniecību