Liepājas SEZ - nodalīta valsts daļa ar īpašu aktu bāzi (tai skaitā nodokļu režīmu), kas orientēta uz šīs teritorijas un valsts ekonomisko attīstību, tika izveidota 1997.gadā ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu. Zonas uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai, un radīt jaunas darbavietas.

Veicot pārbaudi par Liepājas SEZ pārvaldes darbību 2012. un 2013.gadā, VK konstatēja, - viens no faktoriem ostas nespējai attīstīties ir tas, ka 2008.gadā izstrādātā attīstības stratēģija, kurā iezīmēti projekti, noteikti termiņi, sasniedzamie finanšu rādītāji, ieņēmumi un kravu skaits, pastāv tikai uz papīra.

Realitātē no sešiem lielajiem projektiem, kas veicinātu ostas attīstību, tikai viens ir realizēts noteiktajā laikā. Divu būtisku projektu realizācija kavējas - ostas padziļināšanas projekts par četriem gadiem, bet Karostas kanāla attīrīšana – par trim gadiem. Viļņlaužu rekonstrukcija, kas bija jāīsteno jau 2010.gadā un viens no sauszemes pievedceļu rekonstrukcijas projektiem, kas bija jāīsteno 2012.gadā, vēl nav pat uzsākti.

Rezultātā kravu apgrozījums ir par 26 % mazāks nekā plānots, kuģu skaits - par 34% mazāks, ieņēmumi no sniegtajiem pakalpojumiem – par 42% ,bet no ostas ceļu izmantošanas – par 44% mazāki nekā plānots. Turklāt laikā, kad pārvaldes ieņēmumi sarūk, izdevumi pašu uzturēšanai pieaug.

Nemākulīgā vai neieinteresētā vadība atspoguļojas arī citos saimniekošanas virzienos. Pārvalde faktiski nekontrolē SEZ statusu ieguvušos komersantus un viņu darbību.  Pārvaldei būtu jāseko līdzi tam, ko, kā, cik daudz komersants iegulda, un kā tas veicina kravu apgrozījumu un ostas attīstību, jo šim uzņēmējam ir piešķirta nodokļu atlaide. Tomēr tā nenotiek.

Nav skaidrs, vai tiek iekasēta maksa par piestātņu izmantošanu ostā, jo maksa visā teritorijā – gan ar, gan bez piestātnēm – ir viena. SEZ pārstāvji norādījuši, ka nomas maksā iekļauta arī piestātnes izmantošana. Tādā gadījumā komersanti, kuriem nav piestātnes, pārmaksā.

Līgums ar komersantiem paredz, ka noteiktu ieguldījumu veikšanu Pārvalde var kompensēt, atlaižot zināmu summu no nomas maksas, bet ar nosacījumu, ka jānodrošina konkrēts kravu apgrozījums. Revīzijā atklājās, ka kompensācija pilnā apmērā izmaksāta arī gadījumos, kad nav nodrošināta pat puse solītā apgrozījuma. Izrādās, pārvalde nav pamanījusi pašu valdes lēmumu par kompensācijas samazināšanu kravu apgrozījuma neizpildes gadījumā.

Lai gan Stratēģiskajā attīstības plānā pārvalde ir norādījusi, ka vitāli svarīgi ir attīstīt ražošanas teritorijas infrastruktūru (kanalizāciju, elektrību, telpas, noliktavas), realitātē uzbūvēts tikai viens ceļš. Pārvalde taisnojas, ka šis darbs ir jāveic sadarbībā ar pašvaldību, taču pierādījumu šādai sadarbībai nav.

Par revīzijā konstatētajiem Liepājas SEZ pārvaldes nelietderīgajiem tēriņiem Valsts kontrole ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā.