Latvijā pastāvošie normatīvo aktu jaunrades principi balstās uz vēsturiski izveidojušos nepieciešamību pāriet no padomju laika tiesību jaunrades tradīcijām uz kontinentālo tiesību sistēmu, kas nozīmē ļoti detalizētā Eiropas Savienības normatīvā regulējuma pārņemšanu. Rezultātā tas ir radījis būtisku normatīvo aktu un to grozījumu skaita palielināšanos.

Apjomīgs normatīvo aktu skaits ne tikai negatīvi ietekmē komercdarbību, rada lieku administratīvo slogu valsts pārvaldei, bet arī negatīvi ietekmē sabiedrības attieksmi pret normatīvajiem aktiem, likumdevēju un valsti kopumā.

Pagājušajā gadā normatīvo aktu skaits sasniedza jaunus rekordus: eiro ieviešanas dēļ grozījumus bija nepieciešams veikt 114 likumos un 805 MK noteikumos. Savukārt pērn 1.septembrī spēkā bija 1441 likumi (neskaitot likumu grozījumus) un 3707 MK noteikumi (neskaitot MK noteikumu grozījumus).

Ikviena normatīvā akta vai tā grozījumu izstrāde rada gan administratīvos, gan finansiālos izdevumus. Tieslietu ministrija ir aprēķinājusi viena normatīvā akta projekta sagatavošanas minimālās izmaksas:

1. Normatīvā akta projekta sagatavošana izskatīšanai VSS

• Atbildīga iestāde - Tieslietu ministrija
• Izmaksa (EUR) - 339,83

2. Normatīvā akta projekta sagatavošana izskatīšanai MK

•  Atbildīga iestāde - Valsts kanceleja
• Izmaksa (EUR) - 140,31

3. Normatīvā akta projekta izskatīšana Saeimā

• Atbildīga iestāde - Saeima
• Izmaksa (EUR) - 2640,18

4. Normatīvā akta apstrāde un izsludināšana

•  Atbildīga iestāde - Valsts prezidenta kanceleja
• Izmaksa (EUR) - 15

5. Normatīvā akta publikācija/ sistematizācija

• Atbildīga iestāde - VSIA „Latvijas Vēstnesis”
• Izmaksa (EUR) - 200,3

 Izmaksas kopā: Eur 3335,62

Ar mērķi uzlabot esošo situāciju, TM ir apkopojusi visu ministriju, Valsts prezidenta kancelejas un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes iesniegtos priekšlikumus normatīvo aktu skaita samazināšanai. Tiks ieviesti dažādi organizatoriski un izglītojoši pasākumi, kā arī veidota jauna prakse normatīvo aktu izstrādē un to grozījumu veikšanā.

Jaunās prakse paredz, ka vienā normatīvajā aktā tiks ietverti savstarpēji saistīti grozījumi vairākos normatīvajos aktos. Tāpat netiks pārizdoti MK noteikumi, ja pilnvarojums no spēku zaudējušā likuma tiks pārcelts uz jaunu likumu, vai atbilstošu MK noteikumu izdošana tiks paredzēta citā likumā.

Plānots noteikt arīdzan atbildīgo ministriju par konkrēta normatīvā akta virzību, savukārt pārējās ministrijas, sadarbojoties ar šo ministriju, varēs iesniegt priekšlikumus likuma grozīšanai.

Tāpat paredzēts veikt virkni izglītojošu pasākumu: speciālistu, kas izstrādā normatīvo aktu projektus, kvalifikācijas celšana, normatīvo aktu piemērotāju izglītošana, kā arī augsti kvalificētu nozaru speciālistu iesaistīšana normatīvo aktu izstrādes procesā u.c.