Likumprojekts paredz arī pilnveidot un noteikt vienotas valsts dienesta tiesiskās attiecības visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem, ieviešot ideju – valsts pārvalde kā vienots darba devējs.

Elita Dreimane, Valsts kancelejas direktore, uzsver, ka jaunais Valsts dienesta likumprojekts paredz virkni nozīmīgu izmaiņu, lai valsts pārvalde darbotos efektīvāk un resursus novirzītu stratēģiskām iniciatīvām, nevis tehniskai lietvedībai. Tāpat turpmāk vienoti atlases principi attieksies uz visiem valsts pārvaldes darbiniekiem, ne tikai ierēdņiem. „Vienotu atlases principu prakse pastāv arī citās valstīs, piemēram, Nīderlandē un Lielbritānijā, un stratēģiski šādu nosacījumu ieviešana ilgtermiņā ļaus nodrošināt atklātības standartiem atbilstošu atlases procesu, kā arī mazinātu korupcijas riskus,” norāda E.Dreimane.

Viņa arī informē, ka likumprojekts ietver pasākumus cilvēkresursu attīstības politikas īstenošanai, t.sk. koordinētu ierēdņu un darbinieku attīstības programmu valsts pārvaldē, lai nākotnē varētu piedāvāt kompetenču attīstīšanas iespējas talantīgākajiem ierēdņiem un darbiniekiem, piemēram, līderības, stratēģiskās plānošanas, analītiskās domāšanas u.c. kompetenču attīstīšanu. Likumprojekts paredz ieviest mediācijas pakalpojumus dienesta attiecībās, piedāvājot iespēju pusēm rast mierizlīgumu pirmstiesas posmā, mazinot slogu tiesām. Tāpat tas nosaka, ka uz ierēdņu un darbinieku amatiem tiks rīkoti atklāti konkursi, kas tiks bezmaksas publicēti vienuviet – valsts pārvaldes vakanču datu bāzē Valsts nodarbinātības aģentūras mājaslapā un iestāžu mājaslapās.

Saskaņā ar likumprojektā paredzēto, nosakot valsts pārvaldi kā vienotu darba devēju, turpmāk nodarbinātības attiecības tiešās pārvaldes iestādēs vairs neregulēs divi dažādi likumi – Valsts civildienesta likums un Darba likums, bet viens likums – Valsts dienesta likums. Pirmkārt, tas ļaus efektīvāk, izmantojot mazāk resursus, nodrošināt personāla lietvedības funkciju iestādē. Otrkārt, risinot nodarbinātības strīdus, nebūs nepieciešams dziļi pārzināt divu dažādu procesuālo normu regulējumu (civilprocess un administratīvais process) un tiesu praksi. Patlaban nesamērīgi daudz resursu tiek tērēts personāla lietvedības sakārtošanai un uzturēšanai, un nepietiekami daudz – cilvēkresursu stratēģiskās attīstības jautājumiem.

Valsts dienesta likumprojekts paredz pilnveidot arī motivācijas sistēmu un profesionālās pilnveides pasākumu sistēmu, kā arī plašināt rotācijas iespējas, t.sk. paredzēta iespēja uz laiku pārcelt ierēdni vai darbinieku amatā pašvaldības iestādē vai privātajā sektorā. Šādas rotācijas mērķis ir paaugstināt ekspertu kompetenci un nezaudēt labākos ekspertus, ļaujot papildināt zināšanas citur, kā arī nodrošināt labu pārvaldību, pilnvērtīgi izmantojot resorā pieejamos cilvēkresursus. Mobilitātes iespējas paredzētas arī pretējā virzienā – uz noteiktu laiku piesaistot privātā sektora ekspertus un ekspertus no citām publiskās pārvaldes iestādēm konkrētu jautājumu izpētei valsts pārvaldē.

Valsts kanceleja jau iepriekš uzsvērusi, ka cilvēkresursi ir noteicošais faktors, lai valsts pārvaldē tiktu īstenotas pēc iespējas efektīvākas pārmaiņas, ilgtermiņā attīstot profesionālu un efektīvu pārvaldības modeli, kā to paredz valdības apstiprinātā Cilvēkresursu attīstības koncepcija. Tāpat būtiski izprast, ka efektīvai cilvēkresursu politikas īstenošanai nepieciešama arī spēcīga politiskā griba un atbalsts.

Izstrādātais Valsts dienesta likumprojekts ir nākamais būtiskais solis Valsts kancelejas sadarbībā ar augsta līmeņa ekspertiem izstrādātās Cilvēkresursu attīstības koncepcijas īstenošanā, kas ir pirmais vidēja termiņa plānošanas dokuments šajā jomā. Nekas tamlīdzīgs Latvijā iepriekš nav darīts. Koncepcija izstrādāta, ņemot vērā praksi citās ES dalībvalstīs un sadarbojoties ar labākajiem cilvēkresursu vadības ekspertiem. Būtiskākie koncepcijas soļi aplūkojami arī Valsts kancelejas izstrādātajā Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcijas infografikā.

Valdība Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepciju atbalstīja 2013.gada 6.februārī, tādējādi paužot atbalstu cilvēkresursu attīstības politikas vīzijai – efektīvai valsts pārvaldei, kas darbojas kā vienots darba devējs un nodrošina uz rezultātu orientētu valsts pārvaldību. Tam pamatā ir profesionāli, motivēti un godīgi valsts pārvaldē nodarbinātie.

Valsts dienesta likumprojekts ir izstrādāts uz Valsts civildienesta likuma bāzes. Ar likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs Valsts civildienesta likums.