Jaunā likuma mērķis ir dot ieguldījumu atbildīgā kreditēšanā, kā arī veicināt godprātīgu aizņemšanos, veidojot personu kredītvēsturi un nodrošinot fizisko personu tiesību aizsardzību kredītspējas vērtēšanā.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš akcentē, ka jaunais likums palīdzēs cilvēkiem plānot savas finanses, kā arī sakārtos informācijas apmaiņu starp komersantiem.

„Svarīgi, lai, iedzīvotājiem aizņemoties naudu, būtu redzama informācija par visiem viņu parādiem. Agrāk kredītburbulis un cilvēku parādu slogs veidojās, jo šādu datu nebija vai informācija par parādiem nebija pilnīga. Šajā birojā būs pieejama personas kredītvēsture ne tikai par nenomaksātajiem parādiem, bet arī par samaksāto saistību apmēru. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem, kuri savas kredītsaistības pilda laikus, nākotnē kredīti kļūs lētāki. Savukārt tiem, kuri aizņemas vairākās vietās vienlaikus, kredītu saņemšana būs grūtāka,” jaunā likuma būtību skaidro J.Ozoliņš.

Kredītinfomācijas biroja funkcijas varēs veikt akciju sabiedrība, kas ieguvusi licenci kredītinformācijas apstrādei un izsniegšanai. Ziņas par parādiem birojs iegūs no valsts informācijas sistēmām Latvijā un Eiropas Savienībā un citām saistītām datubāzēm.

Birojā pieejamo informāciju varēs izmantot uzņēmēji, kā arī valsts un pašvaldību iestādes. Uzņēmumu dalība kredītbirojā un informācijas sniegšana tam būs brīvprātīga, kā arī ikviens iedzīvotājs varēs pārbaudīt savu datu pareizību un nepieciešamības gadījumā tos precizēt. Kredītbiroji datus par privātpersonu kredītspēju sniegs tikai ar personas piekrišanu.

Likumprojekta autori Ekonomikas ministrijā norādījuši, ka jaunais regulējums paredz veidot personas kredītvēsturi, apkopojot ziņas no uzņēmējiem un valsts, kā arī nodrošināt kontroli pār savu personas datu izmantošanu.

Kredītbiroju likums noteiks prasības kredītbiroja darbībai, kā arī datubāzē iekļaujamās ziņas, kredītinformācijas apstrādes, glabāšanas termiņus un izsniegšanas noteikumus. Tāpat jaunajā likumā noteikta atbildība par kredītinformācijas apstrādi un tās uzraudzību, kā arī Datu valsts inspekcijas kompetence kredītbiroju darbības uzraudzības nodrošināšanā.

Likumprojektu „Kredītbiroju likums” trešajā galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimai. Plānots, ka jaunais likums stāsies spēkā nākamā gada janvārī.