Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka stipra un neatkarīga tiesu vara ir ikvienas demokrātiskas un tiesiskas valsts stūrakmens. „Tādēļ svarīga ir ne vien sabiedrības pārliecība, ka likumu piemērošana tiek īstenota neatkarīgā, taisnīgā un efektīvā veidā, bet arī katra tiesneša apziņa par paša un kolēģu godprātīgu rīcību visos gadījumos un vienlaikus nelokāma nostāja un principiāla iestāšanās par tām vērtībām, kas liktas Tiesnešu ētikas kanonos gadījumos, kad radušās šaubas par to ievērošanu,” sacīja S.Āboltiņa.

„Tiesnesis ikvienā tiesiskā valstī ir godaprāta, augstākās atbildības un taisnīguma simbols. Un atbildība, kas gulst uz tiesnešu pleciem, ir neizmērojami liela. Dažkārt tiesneša lēmums var mainīt un neatgriezeniski ietekmēt ne vien atsevišķu indivīdu, bet pat valsts likteni. Tādēļ, lai arī mēdzam teikt, ka kļūdīties ir cilvēcīgi un neviens cilvēks nevar būt pasargāts no kļūdu pieļaušanas savā darbā, tiesnešiem ir jābūt gluži kā pārcilvēkiem, jo kļūdas tiesnešu lēmumos var nest vienlīdz neatgriezeniskas sekas tām, kādas var radīt neprecīzs ķirurga skalpeļa grieziens,” teica S.Āboltiņa.

Atskatoties uz Tieslietu padomes pirmo četru gadu darba cēlienu, Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka tās izveidei bija svarīga nozīme tiesiskuma veicināšanā mūsu valstī: „Tai ir potenciāls kļūt par spēcīgu un autoritatīvu instrumentu tiesu varas pārstāvēšanā. Taču panākumus turpmākajā darbā noteiks tas, cik aktīvi padome spēs identificēt un risināt problēmas sistēmas iekšienē, cik bieži izrādīs iniciatīvu ar tieslietu sistēmu saistītu nozīmīgu jautājumu risināšanā un vai pārliecinoši spēs radīt jaunas idejas, piedāvājot konkrētus priekšlikumus to risināšanā.”

Raugoties no sabiedrības interešu viedokļa, ne vienmēr tās ir nepilnīgas likuma normas vai tiesnešu nelikumīga rīcība, kas veicina negatīvu attieksmi pret tiesu darbu, teica Saeimas priekšsēdētāja. „Pēdējā laikā kā nopietna problēma ir iezīmējusies tieši nesamērīga un likuma garam neatbilstoša tiesību normu iztulkošana un piemērošana, kas rada iespaidu, ka tiesnešu tiesības ne vienmēr ir „labā un taisnīguma māksla”, un šie atsevišķie gadījumi met negatīvu aizdomu un negodīguma ēnu uz visu tiesu sistēmu kopumā,” akcentēja S.Āboltiņa.

Kā tiesu varai joprojām risināmos jautājumus Saeimas priekšsēdētāja minēja ilgos tiesvedības procesus un nevienmērīgo tiesu noslodzi, kā arī uzsvēra nepieciešamību nostiprināt lietu sadales nejaušības principu.

Runas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja ikvienam tiesnesim novēlēja turēt augstu Tiesnešu ētikas kodeksa pirmajā kanonā liktos vārdus – tiesnesis tur cieņā savu amatu, tiesu varas neatkarību un tiesas godīgumu.

Konferencē klātesošos uzrunā arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne, kā arī Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs. Tāpat tiesnešu konferencē ar runām uzstājas pārstāvji no Lietuvas, Polijas un Gruzijas Tieslietu padomēm.